Teorija

Nezināmā darbības locekļa aprēķināšanā lieto draudzīgās vienādības, bet tās nav "jāiekaļ", pie tām var nonākt loģisku spriedumu veidā.
  
Izpēti dotos piemērus!
  
1. Aprēķini \(a\), ja \(a - 7 = 10\)
 
a7+10
  
Mazināmais - mazinātājs = starpība
Lai aprēķinātu mazināmo (\(a\)), tad starpība (\(10\)) jāsaskaita ar mazinātāju (\(7\)).
\(a - 7 = 10\)
\(a = 10 + 7\)
\(a = 17\)
 
Vari domāt tā:
ja no \(a\) var kaut ko atņemt, tad \(a\) varētu būt vislielākais no skaitļiem, tāpēc to iegūst ar saskaitīšanu.
 
2. Aprēķini \(b\), ja \(34 - b = 20\)
  
34b+20
 
Mazināmais - mazinātājs = starpība
Lai aprēķinātu mazinātāju (\(b\)), tad no mazināmā (\(34\)) jāatņem starpība (\(20\)).
\(34 - b = 20\)
\(b = 34 - 20\)
\(b = 14\)
 
Vari domāt tā:
lielākais no skaitļiem ir \(34\). Cik daudz ir jāatņem no \(34\), lai iegūtu \(20\)?
 
3. Aprēķini \(c\), ja \(c + 16 = 50\)
  
50c+16
 
Saskaitāmais + saskaitāmais = summa.
Lai aprēķinātu nezināmo saskaitāmo (\(c\)), tad no summas (\(50\)) jāatņem zināmais saskaitāmais (\(16\)).
\(c + 16 = 50\)
\(c = 50 - 16\)
\(c = 34\)
 
Vari domāt tā:
lielākais no skaitļiem ir \(50\). Cik jāpieliek pie \(16\), lai iegūtu \(50\)?