Teorija

Nezināmā aprēķināšanas veidi saskaitīšanā un atņemšanā
 
Nezināmā darbības locekļa aprēķināšanā lieto draudzīgās vienādības, bet tās nav "jāiekaļ", pie tām var nonākt loģisku spriedumu veidā.
  
Izpēti dotos piemērus!
  
1. Aprēķini \(a\), ja \(a - 7 = 10\)
  
a7+10             
Mazināmais - mazinātājs = starpība
Lai aprēķinātu mazināmo (a), tad starpība (10) jāsaskaita ar mazinātāju (7).
\(a - 7 = 10\)
\(a = 10 + 7\)
\(a = 17\)
 
Vari domāt tā:
ja no a var kaut ko atņemt, tad a varētu būt vislielākais no skaitļiem, tāpēc to iegūst ar saskaitīšanu.
 
 
2. Aprēķini \(b\), ja \(34 - b = 20\)
  
34b+20           
Mazināmais - mazinātājs = starpība
Lai aprēķinātu mazinātāju (b), tad no mazināmā (34) jāatņem starpība (20). 
\(34 - b = 20\)\(b = 34 - 20 \)
\(b = 14\)
 
Vari domāt tā:
lielākais no skaitļiem ir 34. Cik daudz ir jāatņem no 34, lai iegūtu 20?
 
 
3. Aprēķini \(c\), ja \(c + 16 = 50\)
  
50c+16             
Saskaitāmais + saskaitāmais = summa.
Lai aprēķinātu nezināmo saskaitāmo (c), tad no summas (50) jāatņem zināmais saskaitāmais (16).
\(c + 16 = 50 \)      
\(c = 50 - 16\)
\(c = 34 \)
 
Vari domāt tā:
lielākais no skaitļiem ir 50. Cik jāpieliek pie 16, lai iegūtu 50 ?