28.
februārī
Diagnosticējošais darbs MATEMĀTIKĀ 3. KLASEI
Trenējies ŠEIT!

Teorija

Nezināmā darbības locekļa aprēķināšanā lieto draudzīgās vienādības, bet tās nav "jāiekaļ", pie tām var nonākt loģisku spriedumu veidā.
  
Izpēti dotos piemērus!
  
1. Aprēķini \(a\), ja \(a - 7 = 10\)
 
a7+10
  
Mazināmais - mazinātājs = starpība
Lai aprēķinātu mazināmo (\(a\)), tad starpība (\(10\)) jāsaskaita ar mazinātāju (\(7\)).
\(a - 7 = 10\)
\(a = 10 + 7\)
\(a = 17\)
 
Vari domāt tā:
ja no \(a\) var kaut ko atņemt, tad \(a\) varētu būt vislielākais no skaitļiem, tāpēc to iegūst ar saskaitīšanu.
 
2. Aprēķini \(b\), ja \(34 - b = 20\)
  
34b+20
 
Mazināmais - mazinātājs = starpība
Lai aprēķinātu mazinātāju (\(b\)), tad no mazināmā (\(34\)) jāatņem starpība (\(20\)).
\(34 - b = 20\)
\(b = 34 - 20\)
\(b = 14\)
 
Vari domāt tā:
lielākais no skaitļiem ir \(34\). Cik daudz ir jāatņem no \(34\), lai iegūtu \(20\)?
 
3. Aprēķini \(c\), ja \(c + 16 = 50\)
  
50c+16
 
Saskaitāmais + saskaitāmais = summa.
Lai aprēķinātu nezināmo saskaitāmo (\(c\)), tad no summas (\(50\)) jāatņem zināmais saskaitāmais (\(16\)).
\(c + 16 = 50\)
\(c = 50 - 16\)
\(c = 34\)
 
Vari domāt tā:
lielākais no skaitļiem ir \(50\). Cik jāpieliek pie \(16\), lai iegūtu \(50\)?