Teorija

Latvijas brīvvalsts gados īpaši uzplauka monumentālā tēlniecība.
Svarīgi!
Monumentālās tēlniecības izcilākie pārstāvji: Kārlis Zāle, Kārlis Zemdega, Teodors Zaļkalns. Tēlnieku stilu raksturo tēlu simboliskums, filozofisks apcerīgums, folkloras motīvu izmantošana.
Tēlniecības uzplaukumu sekmēja valsts pasūtījumi un projektu konkursi lielu objektu realizēšanai.
Projektus nevar ierobežot konkrētos žanros un attiecināt uz kādu sasniegumu jomu, tomēr galvenokārt tie demonstrē sasniegumus tēlniecībā - vispirms ir izcilā latviešu monumentālās tēlniecības pārstāvja Kārļa Zāles veidotie Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa projekti.
 
zāle ar jātnieku.png
Attēlā: Kārlis Zāle (1888. - 1942.) darbā pie Brāļu kapu projekta: tēlnieks izstrādā ievainotā jātnieka tēlu. 20. gadi.
Kārlis Zāle Brāļu kapi Rīgā
Pēc Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņām svarīgi bija ierīkot piemiņas vietu kaujās kritušajiem Latvijas dēliem. Pirmie apbedījumi Brāļu kapos bija veikti jau 1915. gadā, bet kopumā tajos guldīti vairāk nekā 2000 kritušo.
Ainaviskā kapu daļa tika veidota no 1915. līdz 1923. gadam.
Tēlnieks Kārlis Zāle pie kapu projekta strādāja no 1924. līdz 1936. gadam.
1936. gadā kapu ansamblis bija pabeigts, to iesvētīja 11. novembrī - Lāčplēša dienā.
Brāļu kapi kļuva par izcilāko un lielāko Latvijas memoriālo ansambli - latviešu tautas svētceļojumu vietu, kurā tautas un kritušo varoņu vienotību simbolizē gan koki - liepas, ozoli, bērzi, gan Kārļa Zāles radītie tēli:
  • senlatviešu karavīru - jātnieku tēli ieejas vārtos,
  • ievainotā jātnieka tēls,
  • centrālais sērojošās Mātes Latvijas tēls ar kritušajiem dēliem,
  • Mūžīgā uguns,
  • Divi brāļi, 
  • heroizētie četru senlatviešu karavīru tēli ar vairogiem pārstāv tā laika
  • četrus Latvijas apgabalus: Vidzemi, Kurzemi, Zemgali, Latgali.
 
bralu_kapi.jpg
Attēlā: Brāļu kapi Rīgā.
Kārlis Zāle Brīvības piemineklis
Ideja par monumentu, kas iemiesotu Latvijas tautas vērtības: izcīnīto brīvību, tautas folklorā sakņoto spēku, mīlestību uz savu zemi, ticību tautas nākotnei, radās jau 20. gadu sākumā.
Tomēr 20. gados iesniegtie projekti vienprātības trūkuma dēļ netika realizēti.
1928. gadā tika izveidota īpaša Brīvības pieminekļa komiteja, sākās plaša ziedojumu vākšana projekta realizācijai. Ceturtajā pieminekļa projektu konkursā no 32 pieteiktajiem projektiem izraudzījās Kārļa Zāles piedāvāto. Sākoties pieminekļa veidošanai, K. Zāle pieaicināja arhitektu E. Štālbergu, kuram arī bija ievērojama loma pieminekļa realizācijā.
Svarīgi!
Četru gadu laikā pieminekļa projekts tika realizēts, un 1935. gada 18. novembrī to svinīgi atklāja valsts prezidents Alberts Kviesis.
 
 
1brīv piemin viss.jpg
Attēlā: Brīvības piemineklis Rīgā. Teksta "Tēvzemei un brīvībai" autors - Kārlis Skalbe.
 
Tēlnieciskā valoda Brīvības piemineklī ir vispārināta, cildenu ideju piesātināta - 13 skulpturālās grupas iemieso tautas vērtības:
  • Brīvība - 9 metrus augsta pret Vecrīgu vērsta sievietes figūra obeliska virsotnē, kuras rokās
  • trīs zvaigznes simbolizē Latvijas teritorijas vēsturisko dalījumu - Kurzeme, Vidzeme, Latgale; 
  • Latvija attēlota ar zobenu rokā un labības kūli;
  • Lāčplēsis - tautas varonību un gara spēku;
  • Važu rāvēju tēli - alkas pēc brīvības, pamodušos tautas spēku;
  • Gara darbinieku grupa, Vaidelotis, Ģimene, Tēvzemes sargu grupa un citi tēli simbolizē tautas vēsturiskās atmiņas, prāta, darba un kultūras vērtības;
  • ciļņos iemūžināti nozīmīgi vēstures notikumi: 1905. gada revolūcija un Bermontiāde.
Padomju okupācijas laikā bija iecere Brīvības pieminekli nojaukt, to neizdarīja, bet tika ierīkota aizvien pieaugoša transporta plūsma gar un ap pieminekli, - ar laiku tas būtu sabrucis pats. Tuvošanās Brīvības piemineklim un ziedu likšana pie tā padomju okupācijas laikā bija sodāma darbība.
 
1brīv piemin padomju laikā.jpg
Attēlā: Satiksme pie Brīvības pieminekļa pēdējos padomju varas gados - Atmodas laikā. 1987.gads.
Teodors Zaļkalns
Otrs izcilākais tēlnieks šajā laikā bija Teodors Zaļkalns (1876 - 1972.). (Līdz 1930. gadam - Grīnbergs. Zaļkalns ir latviskots vāciskais uzvārds.)
Skulptūras idejiskās nozīmes izteikšanai T. Zaļkalns deva priekšroku apaļskulptūrām, akcentējot to saikni ar pamatni, ar apkārtējo dabu. (Atšķirībā no K. Zāles, kurš labprātāk veidoja ciļņus.)
Šādos viņa darbos iemiesots miers un simboliska tēlainība - T. Zaļkalns veidojis pieminekļus Rūdolfam Blaumanim, Atim Kronvaldam, Jānim Porukam, Fricim Bārdam, Ansim Gulbim un citiem izciliem cilvēkiem.
 
1zaļaklns bārdas peimin.jpg
Attēlā: Teodora Zaļkalna 1933. gadā veidotais kapa piemineklis dzejniekam Fricim Bārdam.
Uz viena ceļgala nometusies jaunā sieviete vienā rokā tur rožu zaru, otrā - pie krūtīm piespiestu nedzīvu putniņu. Tēls iemieso skumjas un sāpes par pāragri aizgājušo dzejnieku, simboliski stāsta par viņa dzejas romantisko būtību.
Kārlis Zemdega
Trešais meistars, kas spilgti darbojās tēlniecībā, bija Kārlis Zemdega (1894. - 1963.). (Līdz uzvārda maiņai 1935. gadā - Kārlis Baumanis).
K. Zemdega bija izcilā Mākslas akadēmijas pasniedzēja K. Rončevska skolnieks.
1932. gadā viņš ieguva pirmo vietu Raiņa kapa pieminekļa projektu konkursā un realizēja to 1935. gadā.
 
1rainis.JPG
Attēlā: K. Zemdegas veidotais Raiņa kapa piemineklis. 1935.g.
Šajā tēlā izmantota alegoriska, gara mošanās un rosmes caurstrāvota jaunekļa figūra.
Tāpat kā gandrīz visi tā laika tēlnieki, arī K. Zemdega veidoja vairākus piemiņas monumentus, piemēram, Pirmajā pasaules karā kritušajiem (Rūjienā, Dobelē), Brīvības cīņu upuriem (Tukumā) u.c.
 
Memoriālā tēma nebija vienīgā latviešu tēlniecībā, - tēlnieki strādāja arī portreta žanrā, tika veidotas dekoratīvas kompozīcijas, darbi mazo formu tēlniecībā, piemēram, Gustavs Šķilters, Burkards Dzenis, Kārlis Jansons u.c.
Divdesmit Latvijas brīvvalsts gados latviešu profesionālā māksla izveidojās par patstāvīgu un neatkarīgu, specifiski latvisku mākslu. Tēlniecībā valdīja īpašs nacionālais gars - nedaudz sentimentāls, skumjš un izteikti tautisks.
Tomēr latviešu tēlniecībā bija vērojama arī modernisma - kubisma un futūrisma ietekme, - atsevišķos K. Zāles, T. Zaļkalna, E. Meldera darbos.
 
1 zāle portrets.JPG
Attēlā: K. Zāles darbs "Portrets" 1922.g. Darbs veidots kubisma stilā.
 
K. Zāle, tāpat citi izcili tēlnieki (profesori K. Rončevskis, B. Dzenis, T. Zaļkalns u.c.) strādāja arī Mākslas akadēmijā, skolojot jauno tēlnieku paaudzi - viņš bija Mākslas akadēmijas profesors un Monumentālās tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs. 
 
Atsauce:
http://3.bp.blogspot.com/__bj19drSSwc/TMmQJujDbdI/AAAAAAAACxE/WVZlGogjqgM/s1600/500x370_Zale_8406.JPG
http://neogeo.lv/wp-content/uploads/bralu_kapi.jpg
http://farm5.static.flickr.com/4119/4893241877_6528c10151.jpg
http://www.diena.lv/uploads/thumbnails/705x457/article/1397/13964300/4658603_ORIGINAL_1345792176.jpg.jpg
http://www.zudusilatvija.lv/static/files/10/08/08/1143_1_01_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
http://www.zudusilatvija.lv/static/files/11/01/10/Rigas_Raina_0063d_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
http://art.anazana.com/f/galleries/l/25182.JPG
Latvijas kultūras vēsture. /Austra Avotiņa, Daina Blūma, Asja Līdaka u.c. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2003., 507 lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga: RaKa, 2003., 180 lpp.
Latvijas vēsture. 20. gadsimts./ Ineša Feldmaņa red.- Rīga: Jumava, 2005., 443. lpp.
Latvija divdesmitajā gadsimtā./ Raitis Ābelnieks. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997., 208 lpp.