Teorija

20. gadsimta sākumā latviešu profesionālā māksla veidojās krievu un vācu glezniecības skolu ietekmē, bet Pirmais pasaules karš un ar to saistītie procesi mainīja situāciju.
Svarīgi!
Īstu māksliniecisku revolūciju Latvijā rosināja šādi kara notikumi:
latviešu strēlnieku cīņas, bēgļu traģiskās gaitas, Latvijas brīvības cīņas.
 
kazaka bēgļi.jpg
Attēlā: Jēkabs Kazaks "Bēgļi". 1917. gads.
Glezna radīta, ietekmējoties no ekspresionisma virziena. Ekspresionisms par mērķi izvirzīja nevis apkārtējās realitātes, bet mākslinieka iekšējās pasaules, subjektīvo pārdzīvojumu attēlojumu.
 
Pāragri mirušā mākslinieka Jēkaba Kazaka (1895. - 1920.) radītajos portretos un bēgļu tēlos spilgti izpaudās latviešu modernisma agrīnais ekspresionisms, tāpat arī Aleksandra Drēviņa ciklā "Bēgles".
Nozīmīga bija franču un beļģu mākslas ietekme - nonākuši bēgļu gaitās Krievijā, jaunie latviešu mākslinieki Maskavas gleznu galerijās iepazinās ar franču modernās mākslas paraugiem, kas atstāja uz viņiem lielu iespaidu.
 
Tikpat agri kā Jēkabs Kazaks, no dzīves aizgāja izcili izglītotais un talantīgais mākslinieks Jāzeps Grosvalds (1891. - 1920.), kura darbos redzamas ietekmes ne vien no ekspresionisma, bet arī - franču kubisma un fovisma. Viņš radījis virkni darbu, veltītu strēlnieku, bēgļu, Austrumu u.c. tēmām.
 
grosvalds šausmu aleja strēlnieki 16.g..jpg
Attēlā: Jāzeps Grosvalds "Šausmu aleja". 1916. gads.
Gleznā attēloti latviešu strēlnieki. J. Grosvaldu 1916. gadā iesauca armijā, un viņš dienēja latviešu strēlnieku rindās Rīgas frontē.
 
1919. gadā Rīgā nodibinājās ekspresionistu grupa, ar 1920. gadu tās nosaukums - Rīgas Mākslinieku grupa.
Tās dalībnieki: Ģ. Eliass, L. Svemps, V. Tone, O. Skulme, N. Strunke, S. Vidbergs, R.Suta u.c. 
Romans Suta bija trešais ietekmīgākais un radikālākais modernisma pārstāvis - daudzpusīgs mākslinieks, kurš pilnībā noraidīja reālismu un iestājās par nepieciešamību izteikt tikai mākslinieka iekšējo būtību - gleznošana gleznošanas dēļ. Franču kubistu un krievu konstruktīvistu ietekmē viņš radīja abstrakti ģeometrizētas gleznas, grafikas, veidoja porcelāna apgleznojumus studijā "Baltars". 
 
romans suta klusā daba.JPG
Attēlā: Romans Suta "Klusā daba". 20. gadu sākums.
Klusā daba konstruēta kubisma stilā - ģeometrizējot formas, apvienojot vairākus skatupunktus, attēlojot objektus trīs dimensiju formātā.
 
20. gados darbojās arī citi modernisti: piemēram, gleznotāji Oto Skulme, Niklāvs Strunke, tēlnieks Kārlis Zāle u.c.
Svarīgi!
1923. gadā Berlīnes izstādē bija pārstāvēts latviešu modernisms, ar to Rīga 20. gadu pirmajā pusē bija tuvinājusies Eiropas modernās mākslas lielajiem centriem - Berlīnei un Parīzei.
Latvijas glezniecība bija daudzveidīga:
  • plaši pārstāvēts bija psiholoģiskā un reprezentatīvā portreta žanrs (V. Tone, R. Tilbergs u.c.);
  • daudzveidīga bija sadzīves tematika mākslā - lauku darba ainas (K. Miesnieks, Ģ. Eliass u.c.), zvejnieku dzīves skati (J. Liepiņš u.c.);
  • atzinību guva dabas ainavu glezniecība (V. Purvītis, O. Pladers, Ā. Skride. K. Ubāns, E. Kalniņš u.c.), kā arī Rīgas, Venēcijas Parīzes u.c. pilsētu ainavas, īpaši L. Liberta gleznotās;
  • iecienītas bija klusās dabas, sevišķi ziedi (L. Svempa košais krāsu kolorīts), ikdienišķu priekšmetu attēlojums, piemēram, maizes klaipi, māla trauki u.c. (E. Šveica, O.Norīša u.c. mākslinieku attēlojumā).
v tone Anna 1935.JPG
Attēlā: V. Tone "Anna". 1935. gads. Psiholoģiskais portrets.
 
Bez modernisma virzienā vērstās Rīgas Mākslinieku grupas darbojās vēl vairākas mākslinieku apvienības, kurās, tāpat kā citur Eiropā, iesaistījās arī literāti, teorētiķi u.c. kultūras pasaules pārstāvji.
Neatkarīgo mākslinieku vienība, - uzturēja ideju par jebkura mākslas virziena un izteiksmes līdzekļa nozīmi, ja vien tas ietver patiesas mākslas vērtības (E. Brastiņš, P. Kundziņš, H. Vīka u.c.).
Mākslinieku biedrība "Sadarbs", - apvienoja akadēmiskā tradicionālisma un modernisma pārstāvjus (K. Zāle, J. Madernieks, L. Liberts, K.Miesnieks, K. Rončevskis u.c.).
"Zaļā vārna", - iestājās par dzīvāku mākslu un mākslinieciskāku dzīvi (K. Baltgailis, F. Varslavāns, V. Kalnroze u.c.).
Radigars apvienoja jaunos māksliniekus un studentus (K. Padegs, Ž. Sūniņš u.c.).
Bija vēl citas grupas, kuras aktīvi darbojās mākslas dzīvē, konkurēja par izstāžu organizēšanu, rīkoja gan personālizstādes, gan kopskates - mākslas dzīve bija aktīva. 
 
220px-Padegs-Madonna-with-a-Machine-gun.jpg
Attēlā: Kārļa Padega glezna "Madonna ar ložmetēju". K. Padegs bija savdabīgs mākslinieks ar visai ekstravagantu stilu mākslā.
 
Pakāpeniski, sabiedrībai kļūstot turīgai - buržuāziskai, 20. gadu otrajā pusē modernisms sāka apsīkt. Tā notika, jo profesionālu mākslinieku skaits Latvijā bija strauji pieaudzis - tuvu 300 māksliniekiem divdesmito gadu beigās (tas bija Mākslas Akadēmijas nopelns). Tāpēc pastiprinājās konkurence, bet sabiedrības un mākslas darbu pircēju gaume bija pārsvarā konservatīva un nacionāli orientēta.
K. Ulmaņa režīma gados daudzi modernisti atkāpās no jaunības idejām, kļuva par reālistiem, arī gleznoja (V. Tone, O.Skulme, L. Liberts u.c.) Vadoņa portretus un citus autoritārisma ideoloģijai atbilstošus darbus, - tā bija iespēja labi pelnīt un apliecināt atbalstu autoritārajam režīmam.
 
Svarīgi!
Divi mākslinieki, kuri 20. gs. sākumā izceļoja no Latvijas, kļuva par pasaules mēroga māksliniekiem:
Gustavs Klucis - Padomju Savienībā, bet Marks Rotko - ASV.
 
Gustavs_Klucis.jpg
Attēlā: G. Klucis - plakāts Maskavas spartakiādei. 1928. gads. Konstruktīvisma virziens.
Būdams eksperimentētājs un novators, Gustavs Klucis radīja jaunu vizuālā tēla konstruēšanas metodi – fotomontāžu, ko plaši izmantoja žurnālu un grāmatu noformējumā un plakātos.
 
Ļoti talantīgo un izcilo latviešu mākslinieku Gustavu Kluci (1895. - 1944.) uz Krieviju 1917. gadā aizveda bēgļu gaitas. Cerot uz jaunās mākslas un ideju iespējām pēc padomju varas izveidošanās, viņš tur palika. 
20. gadu Padomju Krievija (ar 1922. g. - PSRS) veidojās par modernisma centru, un G. Klucis izauga par pasaules mēroga modernās mākslas ģēniju. Viņš ticēja, ka viņa radošās idejas un jaunās padomju sabiedrības mērķi ir vienoti, ved uz labāku dzīvi, bet tas izrādījās naivi, - 30. gados, kad Padomju Savienībā sākās Staļina "lielās tīrīšanas", arī mākslinieks kļuva par to upuri - nokļuva Gulaga nometnē, kur viņa dzīve aprāvās.
 
Mark-Rothko-Marcus-Rothkowitz-New-Forms.JPG
Attēlā: Marks Rotko "Jaunās formas".
Abstraktais ekspresionisms (jeb ekspresīvais abstrakcionisms), kura nolūks - izteikt cilvēka emocijas (traģēdiju, likteņa varu u.c.), neizmantojot konkrētus tēlus, tikai - formas un krāsas.
 
Otrs pasaules mēroga mākslinieks no Latvijas ir 1903. gadā Daugavpilī dzimušais Marks Rotko, īstajā vārdā Markus Rotkovičs (1903. - 1970.).
Viņa ģimene pameta carisko Krieviju 1913. gadā; meklējot labāku un mazāk antisemītisku dzīves telpu, izceļoja uz ASV. Bērnības un dzimtās pilsētas iespaidi bijuši klātesoši visu turpmāko mākslinieka dzīvi.
Savu mākslu Marks Rotko pieteica Ņujorkā - 20. gs. 40. gadu modernās mākslas centrā. Tas no Eiropas bija pārvietojies uz ASV, jo Eiropā plosījās Otrais pasaules karš.
Marka Rotko māksla kļuvusi par 20. gs. mākslas klasiku.
Svarīgi!
2013. gadā Daugavpilī atvērtais Marka Rotko centrs ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur publiski pieejami viņa darbi (kuru cena izsakāma miljonos - 2012. gadā Ņujorkā Rotko glezna "Oranžs, sarkans, dzeltens" pārdota par gandrīz 87 miljoniem dolāru), - tos centram dāvinājuši mākslinieka bērni.
Atsauce:
 
https://s-media-cache-ak0.pinimg.com/736x/c5/93/21/c593214de616ba19a54e36f34fa943f4.jpg
http://latvjustrelnieki.lv/f/galleries/original/1562821.jpg
http://art.anazana.com/f/galleries/l/25134.JPG
http://art.anazana.com/f/galleries/l/25156.JPG
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/18/Padegs-Madonna-with-a-Machine-gun.jpg/220px-Padegs-Madonna-with-a-Machine-gun.jpg
http://www.focus.lv/sites/default/files/styles/image_530x367/public/Gustavs_Klucis.jpg
http://en.wahooart.com/Art.nsf/O/8BWU8S/$File/Mark-Rothko-Marcus-Rothkowitz-New-Forms.JPG
Latvijas kultūras vēsture. /Austra Avotiņa, Daina Blūma, Asja Līdaka u.c. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2003., 507 lpp.
Latvijas vēsture. 20. gadsimts./ Ineša Feldmaņa red.- Rīga: Jumava, 2005., 443. lpp.
Latvija divdesmitajā gadsimtā./ Raitis Ābelnieks. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997., 208 lpp.
http://www.focus.lv/kultura/maksla/arsenala-bus-skatama-latviesu-izcelsmes-makslinieka-gustava-kluca-darbu-izstade
http://www.rotkocentrs.lv/rmc/par-rotko