Teorija

Viduslaikos Livonijā bija apmēram 20 pilsētu.
Lielākā no tām ar saviem 10-12 tūkstošiem iedzīvotāju bija Rīga.
 
1_1.jpg
Attēlā: Rīga 17. gadsimta sākumā. Pilsētā nebija notikušas ievērojamas izmaiņas kopš Livonijas laikiem - tā joprojām bija viduslaikiem raksturīga pilsēta.
 
Rēvelē (tagadējā Tallinā) dzīvoja septiņi līdz astoņi tūkstoši iedzīvotāju, bet Tērbatā (tagadējā Tartu) – pieci līdz seši tūkstoši.
Pārējās Livonijas pilsētas bija mazpilsētas.
  
Mazpilsēta viduslaiku Livonijā veidojās ap nozīmīgākajām vācu uzceltajām pilīm un bija apdzīvota vieta, kura atbilda vairākiem pilsētas statusa kritērijiem, no kuriem svarīgākais - tai bija piešķirtas pilsētas tiesības.
  
Livonijā bija astoņpadsmit mazpilsētas, no tām mūsdienu Latvijas teritorijā - desmit: Valmiera (Wolmar), Straupe (Roop), Limbaži (Lemsal), Cēsis (Wenden), Koknese (Kokenhusen), Bauska (Bauske), Kuldīga (Goldingen), Aizpute (Hasenpot), Piltene (Pilten) un Ventspils (Windau).
 
1_Koknese-GiacomoLauro-1601.gif
Attēlā: Koknese 1601. gadā zīmētā attēlā.
 
Visās Livonijas pilsētās iedzīvotāju virsslāni veidoja ieceļotāji no vācu zemēm. Viņu vidū ar savu bagātību un ietekmi izcēlās tāljūras tirgotāji, kuri piedalījās dzīvajā tirdzniecībā ar Rietumeiropas un Krievzemes pilsētām.
Rīga, kas atradās izdevīgā vietā Daugavas grīvā pie Rīgas līča, bija pati nozīmīgākā Hanzas savienības pilsēta Livonijā.
 
karte4.jpg
Attēlā: Izpēti mūsdienās veidoto karti un tās pasi (skaidrojumus) - tā ļauj labi novērtēt Rīgas atrašanās vietu, izpētīt Daugavas ieteku Baltijas jūrā.
 
Hanzas savienība bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Svarīgi!
1282. gadā, Rīgas tirgotājiem noslēdzot vienošanos ar Lībeku un Visbiju, Rīga pievienojās Hanzas savienībai.
Tirgotāju organizāciju telpās Rīgā parādījās Hanzas savienības pilsētu – Lībekas, Visbijas, Brēmenes, Minsteres – u. c. Rietumeiropas pilsētu ģerboņi, bet Rīgas ģerboņi - citu Hanzas pilsētu tirgotāju organizāciju telpās.
 
1_kresls.png
Attēlā: Kopš 16. gadsimta pirmās puses Lībekas Kuģinieku biedrības namā Rīgas sola atzveltnē saglabājies Rīgas ģerbonis heraldiskajās krāsās – sudraba laukā divi torņi ar atvērtiem vārtiem, augšā - krusts, zem tā divas sakrustotas melnas atslēgas.
 
Ar Hanzas buru kuģiem jeb kogēm sāls, siļķes, garšvielas, vadmala un citas Rietumeiropas preces tika nogādātas Rīgā, kur tās izkrāva un vēlāk pa Daugavu veda uz Polocku un Vitebsku, kā arī pa zemesceļiem – uz Pleskavu un Novgorodu.
 
k05-01-14-09.JPG
Attēlā: Šādi izskatījās Hanzas savienības burukuģis - koge.
 
Savukārt kažokādas, vasks, darva un citas Krievzemes preces cauri Rīgai tika tālāk transportētas uz rietumiem un pārdotas Hanzas tirgotājiem.
Rīgas tirgotāji tādā veidā guva peļņu par starpniecību.
Livonijā bija attīstīta arī iekšējā tirdzniecība, kas deva iespēju mazajām pilsētām iekļauties kopējā Hanzas tirdzniecības sistēmā.
 
Tranzītpreces pa sauszemi pārvadāja ormaņi, kas galvenokārt bija latvieši. Zemnieki savus produktus uz Rīgu veda paši un mainīja pret sev nepieciešamām precēm.
Preču pārvadāšanai gar jūras piekrasti izmantoja laivas un nelielus kuģīšus, bet pa upēm – plostus un strūgas. Svarīgākās mazās ostas bija Pērnava un Ventspils.
  
0_Osta_1.jpg
Attēlā: 19. gadsimta beigās redzamā Ventspils osta un pilsēta savu izaugsmi sāka Livonijas laikā.
  
Attālumi starp Hanzas pilsētām bija lieli, tādēļ ceļā nācās pavadīt ilgu laiku, piemēram, tolaik no Rīgas sūtītās preces Brigē nonāca apmēram pēc diviem mēnešiem, uz citām pilsētām tās varēja ceļot arī gadu.
Ne vienmēr preces varēja uzreiz pārdot, un tās nogulēja noliktavās, tirgotājiem trūka skaidras naudas un bija jāpērk uz kredīta, tā nokļūstot parādos.
 
0_tornis.jpg
Attēlā: Mūsdienās atjaunotais Rāmera tornis Rīgas nocietinājumos. Šajā tornī esot bijusi krievu tirgotāju preču noliktava, jo preces senajā Rīgā miera laikos glabāja arī nocietinājuma torņos.
 
Preces nereti ceļā pazuda un galapunktā nemaz nepienāca, jo tirdzniecības ceļi bieži gāja cauri teritorijām, kur norisinājās karadarbība, tāpat kuģi avarēja vai tos aplaupīja pirāti.
Lai risks būtu mazāks, tirgotāji reti kad izšķīrās par visu preču sūtīšanu ar vienu kuģi, bet gan izvietoja tās uz vairākiem kuģiem, līdzi sūtīja cilvēkus, kuri preci uzraudzīja.
Livonijas pilsētu tirdzniecībā liela loma bija tirdzniecībai ar Hanzas nozīmīgāko pilsētu Lībeku, bet tālākās darbības vietas rietumos bija Brige un Londona.
 
1_libeka.jpg
Attēlā: Lībekas panorāma. 17. gadsimta pirmās puses gravīra.

Rīgas, Rēveles un Tērbatas pārstāvji regulāri piedalījās Hanzas sanāksmēs, kas tika sasauktas Lībekā vai kādā citā pilsētā. Tajās Livonijas pilsētu delegāti kā līdzvērtīgi partneri kopā ar nozīmīgāko Hanzas pilsētu pārstāvjiem no Ziemeļvācijas, Prūsijas, Zviedrijas pārrunāja un saskaņoja kopīgos savienībai svarīgos jautājumus: 
  • privilēģiju iegūšanu un aizstāvēšanu, 
  • tirdzniecības līgumu slēgšanu, 
  • muitas un nodevu iekasēšanu,
  • kuģošanas un tirgošanās kārtību.
 
0_att.jpg
Attēlā: Viduslaiku tirgotāju svari Melngalvju namā Rīgā.
Uz šādiem svariem tirgotāji svēra atvestās preces. Svaru mērvienība bija podi. (Viens pods - 8,4 kg.)
 
Livonijas lielāko pilsētu Rīgas, Rēveles un Tērbatas pārstāvji regulāri apsprieda Hanzas tirdzniecības jautājums arī līdzīgās sanāksmēs turpat Livonijā – visbiežāk Valmierā vai Cēsīs. Reizēm uz šīm sanāksmēm tika aicināti arī Livonijas mazpilsētu – Pērnavas, Cēsu, Valmieras, Vīlandes, Kokneses, Limbažu, Straupes, Kuldīgas un Ventspils – pārstāvji.
 
Tādējādi arī Livonijas mazpilsētas iesaistījās savienības jautājumu lemšanā un piedalījās Hanzas kopīgo pasākumu finansēšanā. Līdz ar tone tikai Rīga, Rēvele un Tallina, bet arī minētās mazpilsētas var uzskatīt par Hanzas loceklēm.
15. gs. otrajā pusē sākās Hanzas noriets, kas izraisīja arī Livonijas pilsētu aktivitātes mazināšanos Hanzā.
 
Atsauce:
https://www.letonika.lv/groups/openImage.aspx?entryTitle=220360_1.gif&title=Letonika.lv%20-%20atbildes,%20kuras%20tu%20mekl%C4%93
http://www.ambermarks.com/Atteli/Skanetie/Aizkraukles%20raj/Koknese/Koknese-GiacomoLauro-1601.gif
http://www.videsvestis.lv/wp-content/uploads/2015/04/karte4.jpg
http://www.rpbv.lv/uploads/images/kresls.png
http://www.lossiantiik.ee/andy1/k05-01-14-09.JPG
http://ventspils.lv/resources/web/images/bildespamatinformacijai/vesture/Osta_1.jpg
https://scontent.cdninstagram.com/t51.2885-15/sh0.08/e35/19121830_1855917774735150_2027463497037643776_n.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/3/3e/Luebeck-1641-Merian.jpg
http://zinas.nra.lv/_mm/photos/2017-10/540px/283521_42ae39738b.jpg
https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2015_files/3numurs/E_Pletiens_Livonijas_mazpilsetas_LVIZ_2015_3.pdf
http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/AizkrauklesRaj/KoknesesPag/EKokneses_vid_pils.htm
http://www.rpbv.lv/rigas-gerbona-vesture
https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_nocietin%C4%81jumi
http://nra.lv/latvija/riga/226308-melngalvju-nams-pec-prezidentu-aiziesanas-vel-interesantaks.htm
Latvijas vēsture pamatskolai 2./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2012.,95. lpp.
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 205. lpp.