Svarīgi!
Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē - tie "nāk" no konkrētā laika, kurā radušies.
Vēstures avoti ir viss cilvēku radītais, kas saglabājies līdz mūsdienām un palīdz saprast pagātni.
Šis teksts, kuru lasi, vai vēstures grāmata, kuru izmanto skolā, nav vēstures avoti - tie tapuši mūsdienās, kaut stāsta par seniem notikumiem. Bet to tapšanā izmantoti vēsturnieku pētījumi un vēstures avoti.
Vēstures avoti var būt ļoti dažādi, tāpēc tos iedala vairākās grupās.
1. Lietiskie avoti ir priekšmeti - lietas, piemēram, darbarīki, ieroči, trauki, apģērbs, rotaslietas, monētas, senas celtnes vai to drupas, pieminekļi cilvēkiem vai īpašiem notikumiem.
Attēlā: 12. gadsimta latgaļu karavīra rotu komplekts. Vēsturnieki secinājuši, ka priekšplānā redzamā masīvā, smagā aproce, kuru lika uz rokas, bija īpaša - ne lai izrotātos, bet paredzēta, lai spēcīgāks un smagāks būtu zobena cirtiens.
2. Vēstures avots ir rakstītās liecības - dokumenti, hronikas (Hronika ir vēsturisku notikumu pieraksts laika secībā. Tās bija izplatītas viduslaikos (laikā no 5. gadsimta līdz 15. gadsimtam), tās parasti sākās ar Bībeles leģendu par pasaules radīšanu, tad sekoja aprakstītie notikumi.), vēstules, uzraksti uz ēkām un kapu pieminekļiem, laikraksti, žurnāli, kā arī datu kopums jeb statistika.
Problēmu rada, ja nav saprotama valoda, kurā teksti rakstīti, - daudzas valodas, kurās runāja, rakstīja agrāk, mūsdienās ir aizmirstas, un vēsturnieki turpina strādāt pie tekstu atšifrēšanas.
Attēlā: Rozetas akmens teksti.
Akmens slavens ar to, ka ar šo tekstu palīdzību 19. gadsimta sākumā franču zinātnieks Šampolions atrada atslēgu, kā atšifrēt Senās Ēģiptes rakstību - hieroglifus. Līdz šim notikumam Senās Ēģiptes tekstus neprata izlasīt, bet minēja, ko teksti varētu nozīmēt, un minējumi izrādījās aplami.
3. Vizuālie vēstures avoti ir avoti - attēli, piemēram, sienu gleznojumi - freskas, gleznojumi uz traukiem, gleznas, zīmējumi, karikatūras, plakāti, fotogrāfijas, kino vai video lentes. Attēli var būt gan nosakāmi - cilvēki, dzīvnieki utt., gan zīmes jeb simboli - petroglifi.
Lai saprastu vizuālā avota vēstījumu, ir jāpēta papildus informācija par attiecīgo laiku, sabiedrību, tās uzskatiem, notikumiem. Arī tad iespējams, ka attēla vēstījums tiks iztulkots nepareizi, - vēsturnieki aizvien turpina atrast kādreizējo skaidrojumu kļūdas, aizvien ir attēli, kuru vēstījumi nav "nolasāmi".
Attēlā: Simboli jeb zīmes - petroglifi Latvijā - Braslas upes krasta iezī 2 x 3,5 metru platībā.
Šiem simboliem - zīmēm līdzīgi atrasti daudzviet, arī Gaujas krastos un alās. To atrašanās vietas pētnieki neatklāj, lai pasargātu no postījumiem. Zīmju nozīme - vēstījums nav zināms, ir tikai minējumi, pieņēmumi. Bet šķiet skaidrs, ka tas nav teksts, - to liecina zīmju haotiskais izkārtojums.
4. Vēstures avots var būt skaņu ieraksts vai mutvārdu liecība - cilvēku atmiņas vai dzīvesstāsti. Ja mutvārdu liecība tiek pierakstīta, lai to saglabātu, tad tā pārtop rakstītajā avotā nākošajām paaudzēm.
5. Daudz vērtīgu ziņu par dažādu tautu dzīvesveidu, raksturu, tradīcijām, priekšstatiem, pasaules redzējumu sniedz folklora. Folklora - tautas daiļrade: tautasdziesmas, svētku rituāli (darbības, ko veic un kam ir sevišķa nozīme), pasakas, teikas, sakāmvārdi utt.
Attēlā: Līgo svētki Latvijā.
Svarīgi!
Lai izzinātu vēsturi, pētniekiem jāapkopo visas ziņas un jāizpēta visas lietas, kas varētu liecināt par pētāmo vēstures periodu, konkrēto tēmu (piemēram, par viduslaiku skolām), vietu, notikumu, cilvēku.
Tas ir darbietilpīgs, sarežģīts, ilgstošs process, kura rezultāts tiek pārbaudīts atkal un atkal, pirms pētnieks dara zināmus savu pētījumu rezultātus.
Lai cik godīgi paveikti pētījumi, arī tad pastāv iespēja, ka secinājumi var izrādīties aplami, kad nākotnē tiks veikti jauni atklājumi, izstrādātas jaunas pētīšanas metodes. Tā ir noticis daudzkārt.
Apkopoto informāciju vēsturnieki izmanto dažādi - gatavo publikācijas presē vai pārraides radio, televīzijā, saraksta grāmatas, uzņem filmas, veido izstādes, muzeju ekspozīcijas (Par muzejiem un arhīviem skat. 04 teoriju.).
Attēlā: Faraona Džosera piramīda Ēģiptē. Tās pētījumos strādāja Latvijas zinātnieki. Tas apliecina Latvijas zinātnieku darba augsto kvalitāti.
Pētījumu gaitā atklājās, ka vairāki līdzšinējie uzskati par piramīdu ir aplami. Pētījumu gaita iemūžināta gan grāmatā, gan filmā "Džosera piramīdas noslēpumi" (Par filmu skat. priekšpēdējo saiti; filma - pēdējā saite.)