Teorija

0delfi-foto-misc-28426-43385299.jpg
 
Visos laikos un sabiedrībās ir lietas, kuras vērts saglabāt un nodot nākošajām paaudzēm. Senatnē glabāja un nodeva pēctečiem tikai ļoti vērtīgas lietas, tās piederēja bagātiem cilvēkiem, dzimtām - dārgi ieroči, vērtslietas, vērtīgi dokumenti utt.. Priekšmeti, kurus lietoja lielākais vairums cilvēku, vēstures interesentiem šķita bezvērtīgi, jo nebija ne dārgi, ne unikāli. Ar laiku attieksme mainījās, apzinoties tautas kopējo izcelsmi - vēsturi, un vērtību ieguva jebkas, kas var pavēstīt par to. Tad arī sāka veidoties muzeji.
Svarīgi!
Vēstures muzeji ir senu lietu krātuves. Tur vēsturiskās lietas sāk savu otro dzīvi - tiek izliktas apskatei, rūpīgi glabātas, pētītas.
Jau 18. gadsimtā Latvijas teritorijā izveidoja pirmo muzeju, kad Rīgas pilsēta saņēma no ārsta un kolekcionāra N. fon Himzeļa dabaszinātnisko, mākslas un vēstures priekšmetu kolekciju. Tika izveidots tagadējais Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Muzeja kolekcija izvietota ēkā Rīgas Doma ansamblī.
 
21084572.jpg
Attēlā: Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs. Tas ir arī viens no vecākajiem muzejiem Eiropā, dibināts ap to pašu laiku, kad slavenākie muzeji, - Parīzes Luvrs un Britu muzejs Londonā. 
 
Ar Rīgas Latviešu biedrību saistīta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sākotne. Lai saglabātu ziņas par latviešu tautas dzīvi pagātnē, sākot ar 1869. gadu biedrības Zinību komisija organizēja zinātniskas ekspedīcijas. To laikā tika iegūtas daudzas vērtīgas lietas, latvieši sāka pastiprināti interesēties par savu vēsturi. Lielu interese raisīja latviešu etnogrāfijas izstāde, kuru sarīkoja 19. gadsimta beigās. Kopš 1920. gada Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atradās Rīgas pilī, bet pēc ugunsgrēka pilī to pārcēla uz citām telpām - Brīvības bulvārī 32.
 
04.jpg
Attēlā: Ieskats Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijā.
 
Latvijas Kara muzeja sākotne saistās ar Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijas teritorijā, ar latviešu strēlnieku bataljonu cīņām. Sākotnēji izveidotais Strēlnieku muzejs 1919. gadā tika pārdēvēts par Kara muzeju. Kopš 1919. gada muzejs darbojas vienā no Rīgas seno nocietinājumu torņiem - Pulvertornī. Muzeja vajadzībām uzcēla plašu piebūvi. Muzejā glabājas ieroču, fotomateriālu, dokumentu, ordeņu, formastērpu un citu lietu, saistītu ar militāro vēsturi, kolekcijas.  
 
94_big.jpg
Attēlā: Pulvertornis un Latvijas Kara muzejs.
 
Viens no pirmajiem muzejiem zem klajas debess pasaulē ir Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs. Tas dibināts 1924. gadā. Rīgā Juglas ezera krastā uzstādītas senās celtnes no visiem Latvijas novadiem - vienkopus var apskatīt dažādu laiku un dažādu veidu lauku dzīvojamās mājas, saimniecības ēkas, baznīcu, skolu, krogu, podnieka darbnīcu (cepli), kalēja darbnīcu (smēdi jeb kalvi), vējdzirnavas un citas celtnes. Tajās izvietots arī iekārtojums - krāsnis, mēbeles, darbarīki, sadzīves priekšmeti.
 
0VM2pFaF6fbGZvo0.jpg
Attēlā: Viena no lauku sētām Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā.
  
Katrā Latvijas pilsētā, novadā ir muzeji. Tajos var iepazīties ar vietējo vēsturi, dabas pieminekļiem, saimniekošanu, tradīcijām, ievērojamiem cilvēkiem, kas dzīvojuši vai darbojušies novadā.
 
Mūsdienās muzeji ne tikai krāj un izstāda vēstures liecības, bet arī rīko dažādas izglītojošas ekskursijas, pasākumus, dod iespēju iejusties cita laika vēsturiskajos apstākļos un situācijās.
 
0Araisi_Kaujas.jpg
Attēlā: Tradicionālo cīņu mākslas demonstrējumi Āraišu svētkos. Āraišos atrodas izcils arheoloģiskais piemineklis - Āraišu ezerpils.
 
Laika gaitā valsts iestādes, dažādas organizācijas, iedzīvotāji radījuši daudzus dokumentus, piemēram, līgumus, tiesu aktus, protokolus, dažādas citas rakstiskas liecības par cilvēku dzīvi un darbību.
Svarīgi!
Dažādi dokumentālie materiāli tiek rūpīgi krāti, glabāti un pētīti īpašās dokumentu krātuvēs - arhīvos.
Tas dod iespēju pētniekiem un citiem, kuriem nepieciešams, arī pēc daudziem gadiem iegūt informāciju par viņus interesējošiem vēstures jautājumiem no pirmavotiem - dokumentiem.
 
03.jpg
Attēlā: Latvijas Valsts vēsturiskais arhīvs.
  
Pirmie arhīvi Latvijas teritorijā tika veidoti jau viduslaikos, bet 1919. gadā - tūlīt pēc Latvijas Republikas nodibināšanas - darbu sāka Latvijas Valsts vēsturiskais arhīvs. Tajā nonāca visi nozīmīgākie saglabātie arhīva materiāli.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 1./ Jura Goldmaņa redakcijā. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2011., 103. lpp.
http://g3.delphi.lv/images/pix/900x471/FkutJ5RIka4/delfi-foto-misc-28426-43385299.jpg
http://static.panoramio.com/photos/original/21084572.jpg
http://s2.lsm.lv/media/0/5/large_93f2.jpg
http://photos.wikimapia.org/p/00/01/33/43/94_big.jpg
http://www.pilsetas.lv/pictures/users/uploaded/2/VM2pFaF6fbGZvo0.jpg
http://laikraksts.com/raksti/foto/LL214/Araisi_Kaujas.jpg
http://www.redzet.lv/images/samples/medium/V-301-12_1.jpg