Teorija

Kopš 18. gadsimta Vidzeme, Latgale un Kurzeme - Latvijas novadi atradās Krievijas impērijas sastāvā. Tie nebija vienoti, tie bija trīs atsevišķas Krievijas guberņas (tā sauca pārvaldes apgabalus Krievijā). Latviešu apdzīvoto teritoriju Krievijas varas iestādes neļāva saukt par Latviju.

 guberņas.jpg
Attēlā: Latvijas teritorija 19. gadsimtā. Latgale bija pievienota Vitebskas guberņai.
Svarīgi!
19. gadsimta vidū sākās latviešu tautas atmoda - jaunlatviešu kustība. Tautas izglītotākā daļa - studenti, skolotāji, tautsaimnieki u.c. aicināja izkopt dzimto valodu, kultūru, rakstīt par latviešu tautas vēsturi un tiesībām, mudināja latviešus mācīties, kļūt turīgiem, lai vairotu personisko neatkarību.
20. gadsimta sākumā jau izskanēja doma, ka latviešiem vajadzētu iegūt lielāku brīvību - autonomiju Krievijā, kā arī pirmo reizi tika pausta Latvijas neatkarības ideja. Piemēram, Ausekļa dzejolis "Kurzemes teika" jau 19.gs. beigās pārtapis dziesmā "Gaismas pils", tajā slavināta tautas brīvība. Kopš 1910. gada Dziesmu svētkiem šī dziesma skanējusi visos dziesmu svētkos kā apliecinājums tautas brīvības centieniem. (Dziesmas izpildījums - skat. pēdējā saite.) 
 
salasisanas-un-sadziedasanas-pie-gaismas-pils-88-44909064.jpg
Attēlā: Nacionālā bibliotēka Rīgā arī nes simbolisko Gaismas pils nosaukumu.
 
Taču līdz 1914. gadam, kad sākās Pirmais pasaules karš, Krievijas impērija bija stipra lielvalsts, un tautām, kas dzīvoja tās teritorijā, nebija nekādu cerību uz patstāvību. Kad Pirmajā pasaules karā novājinātās impērijas, - arī Krievija sabruka, to pakļautajām Eiropas tautām radās iespēja veidot savas neatkarīgas valstis. Šāda iespēja pavērās arī latviešu tautai.
Svarīgi!
Latvijas valsts dibināta 1918. gada 18. novembrī Rīgā tagadējā Nacionālā teātra zālē.
Uz skatuves atradās dažādu politisko partiju pārstāvji – nākamie Latvijas valsts politiķi, aiz viņiem – operas koris. Zālē bija sapulcējušies ap 1200 cilvēku. Tika paziņots par Latvijas valsts nodibināšanu un teiktas svinīgas runas.
 
18 noc.jpg
Attēlā: Neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšana. 1918. gada 18. novembris.
 Šis notikums ir iemūžināts tikai vienā fotogrāfijā. Tās autors ir fotogrāfs Vilis Rīdzenieks.
 
1918. gada 18. novembris bija vēsa un apmākusies diena. II Rīgas pilsētas teātra, tagadējā Nacionālā teātra,  skatuvi rotāja steigā uzšūts sarkanbaltsarkanais karogs. Tā trīs svītras bija vienādā platumā, jo vēl nebija izlemts, ka sarkanbaltsarkano krāsu attiecībām jābūt 2:1:2.

zemgff.jpg
Attēlā: Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs G. Zemgals (viņš vēlāk arī kļuva par Latvijas valsts prezidentu) paziņoja, ka valsts vara Latvijā pāriet Tautas padomes rokās.
 
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata." Pirmo reizi kā valsts himna skanēja „Dievs, svētī Latviju!”.
 
Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (tās 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt, jo Latvijas teritoriju bija okupējis vācu karaspēks, iebruka arī padomju karaspēks - Latvijā risinājās Brīvības cīņas).
 
Bilde 044.JPG
 Attēlā: Uzbrukumos izpostītā Rīga. 1919. gada novembris.  
  
Tautas padomes priekšsēdētājs un vēlāk -Satversmes sapulces priekšsēdētājs bija advokāts Jānis Čakste. Viņš visu laiku pildīja arī Latvijas prezidenta pienākumus.
Kad 1922. gadā ievēlēja pirmo Saeimu, viņš tika ievēlēts par pirmo oficiālo Latvijas valsts prezidentu.
 
cakste.jpg
Attēlā: Jānis Čakste. Latvijas valsts prezidents no 1922. - 1927. gadam.
  
1918. gada 18.novembrī tika sastādīta Latvijas Pagaidu valdība.
Par Pagaidu valdības vadītāju - Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Viņš arī vēlāk bija ievērojams politiķis. Par Latvijas ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Arī viņam bija lieli nopelni Latvijas politikā, sevišķi - ārpolitikā, - Meierovics veltīja daudz pūļu, lai Latviju kā neatkarīgu valsti atzītu citas Eiropas valstis.
 
Kā raksta aculiecinieki, 18. novembrī pasākums teātrī beidzās bez skaļām sajūsmas izpausmēm. Cilvēki ar bažām raudzījās nākotnē, un tam bija iemesls.
Latvijas valsts tika pasludināta, bet reāli nepastāvēja, jo valstij nebija noteiktas teritoriālās robežas, nebija savas armijas, nebija finansiālo līdzekļu.
 
latvija.png
 
Bija izpostīta zeme, sagrauta rūpniecība, iedzīvotāji aizklīduši bēgļu gaitās. Latvijas teritorijā joprojām atradās vācu okupācijas karaspēks. Liela ietekme Latvijā bija lieliniekiem, kuri cerēja atjaunot padomju varu.

Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus un atkarot no visiem iebrucējiem Latvijas zemi. Sākumā Latvijas armijā bija tikai ap 200 karavīru Oskars Kalpaka vadībā - viņš bija pirmais Latvijas armijas komandieris; drīz karavīru skaits strauji auga.
 
Varonīgās kaujās (skat. tēmu Nr.5 "Ko svinam Lāčplēša dienā") Latvijas brīvība tika izcīnīta, un 1920. gadā Latvija bija brīva.
 
Atsauce:
http://d1ttchsffplayl.cloudfront.net/dafe3ee5-dbbd-4c5c-8882-1e34bb6f1af6/DSCF2557.jpg
https://lv.wikipedia.org/wiki/Gaismas_pils
http://g2.delphi.lv/images/pix/995x521/2ztn9SfyPhw/salasisanas-un-sadziedasanas-pie-gaismas-pils-88-44909064.jpg
http://i2.tiesraides.lv/725x460/pictures/2011-11-17/2011-11-17_dsc_0002.jpg
http://3.bp.blogspot.com/-5hmYK63bgUg/VfP8cBbo8KI/AAAAAAAAM2U/J0m-wcFS8Yk/s1600/Bilde%2B044.JPG
http://i.vietas.lv/userfiles/image_gal/big/62/image-962.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/46/Zemgals.jpg
https://lh3.googleusercontent.com/-LMKjO_HKV_M/VjnTicd-4aI/AAAAAAAAKKY/9AZ0wMF51RE/s800-Ic42/latvija.png
Latvijas vēsture pamatskolai./ Skaidrīte Goldmane, Aija. Kļaviņa, Inese Misāne, u.c.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2011., 103. lpp.
https://www.youtube.com/watch?v=v8tJCv8hwb0