Teorija

Pēc Latvijas valsts izveidošanu politiķiem bija jāizlemj, kādu ceļu ies jaunā valsts. Tika izlemts, ka Latvijas valsts būs demokrātiska republika. Tas nozīmēja, ka valstī vajadzīgs tautas ievēlēts parlaments - Saeima.
Svarīgi!
Saeima ir Latvijas Republikas parlaments (tautas vēlētu pārstāvju sapulce), kuru tauta ievēl uz 4 gadiem. Saeima izstrādā un pieņem likumus. Saeimas darbību regulē Satversme.
 
facebook.jpg
Attēlā: Latvijas Saeimas nams.
 
Pirmās demokrātiskās vēlēšanas Latvijas valstī notika 1920. gada pavasarī. Tajās ievēlēja 152 Satversmes sapulces deputātus. Pirmo vēlēto parlamentu nosauca par Satversmes sapulci, jo tās pienākums bija izstrādāt valsts pamatlikumu jeb Satversmi.
 
Balsstiesības bija gan vīriešiem, gan sievietēm, daudzviet pasaulē sievietēm vēl nebija tiesību vēlēt parlamentu.
1920. gada 1. maijā Satversmes sapulce sanāca uz pirmo sēdi.
 
sapulce.jpg
Attēlā: Satversmes sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā.
Svarīgi!
Citās valstīs valsts pamatlikumu sauc par Konstitūciju, bet Latvijā - par Satversmi.
Satversmes sapulce strādāja divus gadus, un 1922. gada 15. februārī galvenais valsts likums bija izstrādāts un pieņemts.
1922. gada pavasarī notika 1. Saeimas vēlēšanas.
Latvijas parlaments – Saeima – darbojās līdz 1934. gada 15. maijam.
 
1934. gada 15. maijā - dažus mēnešus pirms 5. Saeimas vēlēšanām notika valsts apvērsums un tika izveidots Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms - vienpersoniska vara.
 
Autoritārā režīma laikā bija atlaists parlaments, apturēta Satversmes darbība, aizliegtas visas politiskās partijas, ierobežotas pilsoņu demokrātiskās brīvības.
 
Prezidents_Karlis_Ulmanis.jpg
Attēlā: Autoritārā režīma vadonis Kārlis Ulmanis.
Kārļa Ulmaņa apvērsums jeb 1934. gada 15. maija apvērsums bija valsts varas sagrābšana Latvijā vardarbīgā ceļā, kaut arī sabiedrība pret šādu darbību neprotestēja.
 
1940. gadā - Otrā pasaules kara laikā - Latviju okupēja Padomju Savienība. 50 gadus Latvija atradās PSRS sastāvā.
Svarīgi!
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunota demokrātiska valsts, kā arī 1922. gadā pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes pamatprincipi.
Pilsoņi brīvās vēlēšanās ievēlēja Saeimu.
 
Mūsdienās Saeima sastāv no 100 deputātiem un tiek ievēlēta uz četriem gadiem. Tiesības piedalīties vēlēšanās Latvijas pilsoņi iegūst, sasniedzot 18 gadu vecumu. Piedalīties vēlēšanās ir svarīgi - tā ir iespēja darbam valsts labā izvirzīt piemērotākos kandidātus.
 
saeima_2_laurisviksne_f64-media_large.jpg
Attēlā: Latvijas Saeimas sēžu zāle.

Saeimas galvenais uzdevums ir izstrādāt un pieņemt likumus. Likumprojekti parasti tiek izskatīti un apspriesti, pēc labošanas, papildināšanas deputāti ar balsu vairākumu likumu pieņem.
 
Parlamenta deputāti pārstāv dažādas politiskās partijas. Partijai, kura ieguvusi lielāko vēlētāju balsu skaitu un kurai līdz ar to ir vairāk deputātu, ir noteicošā loma valsts attīstības jautājumu izlemšanā. Parasti vienai partijai nav tik daudz deputātu, lai tai būtu vairākums Saeimā, tāpēc partijas, kurām ir līdzīgas intereses, vienojas par sadarbību - kopā veido valdību, nodrošina lēmumu pieņemšanai nepieciešamo balsu vairākumu.
 
12sazalesshema.png
Attēlā: Saeimas sēžu zāle - vietu sadalījums pa pārstāvētajām partijām un partiju grupējumiem. Redzams, ka šībrīža vadošās partijas ieņem vietas zāles centrā.
 
Demokrātiskās valstīs, arī Latvijā, lai nepieļautu pārāk lielu varas koncentrēšanos viena cilvēka vai grupas rokās, valsts vara ir dalīta:
  • likumdošanas vara - likumus izdod Saeima,
  • izpildvara (valdība - Ministru kabinets, to izveido Saeima),
  • tiesu vara ( Augstākā tiesa un citas tiesas izskata pilsoņu strīdus un piespriež sodus par likumpārkāpumiem).
Svarīgi!
Latvijas Republikas augstākā amatpersona jeb valsts galva ir Valsts prezidents, kas pārstāv valsti starptautiski un ir Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieks.
 
vejonis-1000x1000.jpeg
Attēlā: Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis 2017.g., amatā no 2015. gada.
 
Prezidentam ir likumu ierosināšanas tiesības, tiesības atlaist Saeimu, kā arī tiesības apžēlot noziedzniekus.
Valsts prezidentu ievēl Saeima.
Valsts prezidents arī nosauc Ministru prezidenta kandidātu, bet, tā kā Latvija ir parlamentāra republika, valdības vadītāju un ministrus amatā apstiprina Saeima.
Latvijas valsta vēsturē tikai vienu reizi valsts prezidenta amatā bijusi ievēlēta sieviete - Vaira Vīķe-Freiberga.
 
freib.jpg
Attēlā: Vaira Vīķe-Freiberga (Latvijas valsts prezidentes pienākumus pildīja no 1999. - 2007. gadam - tika ievēlēta atkārtoti).
  
Sabiedrības vērtējumā viņa ir bijusi izcilākā no atjaunotās Latvijas prezidentiem, guvusi atzinību arī starptautiskajā līmenī.
V. Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā Latvija tika uzņemta gan Eiropas Savienībā, gan NATO.
 
Atsauce:
http://saeima.lv/img/facebook.jpg
http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/notikumu-hronologija/latvijas-republika0/index.php?
cmd=get&cid=131&p=96951358c9c295f1caa7905df52e3714&a=1
http://spektrs.com/wp-content/uploads/2011/07/Prezidents_Karlis_Ulmanis.jpg
http://www.ir.lv/upload/image_file/name/2011_09/29745/saeima_2_laurisviksne_f64-media_large.jpg
http://www.saeima.lv/files/12sazalesshema.png
http://www.ntz.lv/wp-content/uploads/2015/06/vejonis-1000x1000.jpeg
Latvijas vēsture pamatskolai./ Skaidrīte Goldmane, Aija. Kļaviņa, Inese Misāne, u.c.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2011., 103. lpp.