Teorija

Austrumu latvieši – šo diasporu (diaspora - kādas tautas, etniskas grupas daļa, kas atrodas ārpus zemes, kurā tā cēlusies) pārstāv:
  • Krievijas latvieši jeb veclatvieši, kuri no Latvijas izbrauca, sākot ar 19. gs. otro pusi;
  • gan Staļina laikā deportētie; 
  • padomju laikā brīvprātīgi pārcēlušies.
Krievijas impērijā ārpus tagadējās Latvijas teritorijas līdz Pirmā pasaules kara sākumam bija nodibinājušās aptuveni 550 latviešu zemkopju kolonijas, no kurām mazākajās bija četras – piecas zemnieku sētas, bet lielākajās - vairāk nekā 400 sētu.
 
1.jpg
Attēlā: Latviešu ciems Sibīrijā, kuru izveidoja 20. gadsimta sākumā, kādreiz te dzīvojušas pāri 60 saimes.
 
Latviešu kolonisti Sibīrijā un Urālos sekmīgi saimniekoja. Daudzi bija kļuvuši turīgi.
Pirmā pasaules kara laikā simtiem tūkstošu bēgļu izklīda pa plašo Krieviju.
Beidzoties Brīvības cīņām, saskaņā ar 1920. gada 11. augusta noslēgto Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumu dzimtenē varēja atgriezties visi Latvijas iedzīvotāji, kas to vēlējās.
Laikā no 1920. līdz 1925. gadam Latvijā atgriezās ap 220 000 cilvēku. Tomēr daudzi arī palika Krievijā. 1926. gada PSRS tautas skaitīšanā tika fiksēti 151 410 latvieši Krievijā.
 
pirma-pasaules-kara-begli2.jpg
Attēlā: Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi Krievijā, svinot Jāņus.
 
1933./1934. mācību gadā Padomju Savienībā darbojās 119 latviešu skolas, no tām 17 vidusskolas.
Bija arī 70 latgaliešu mācību iestādes vai nodaļas. Līdz 1936. gadam Krievijā darbojās latviešu izdevniecības.
Jau 20.gs. trīsdesmitajos gados sākās turīgo saimnieku deportācijas un vajāšanas.
PSRS līdera Staļina lielā terora laikā daudzus latviešus izsūtīja uz padomju soda nometnēm un fiziski iznīcināja. Latviešu kolonijas tika sagrautas un skolas tika slēgtas. 
30. gadu beigās Padomju Savienībā tika likvidētas visas nacionālās kultūras un izglītības iestādes.
 
L_04_Alma Priede ar deelu Jaani un meitu Anniju Krasnojarskas apg..jpg
Attēlā: 1941. gadā uz Sibīriju izsūtītā ģimene. Kad notika izsūtīšana, bērniem bija 4, 3 un 1 gads. 1941. gadā jaunākais bērns miris, tēvs - ieslodzīts un arī miris.

Pēc 1940. – 1941. gada represijām Krievijā nonāca ap 150 000 latvieši.
1949. gada 25. martā izsūtīja vairāk nekā 43 000 cilvēku. Izsūtītie galvenokārt nonāca Kolimā, Magadanas apgabalā, Noriļskā, Vorkutā, kā arī Kazahijā. Sākot ar 1956. gadu, daļa izsūtīto atgriezās Latvijā, bet daudzi palika dzīvot Krievijā.

Padomju Savienības ekonomiskajā politikā plaši tika īstenota darbaspēka plānveida pārvietošana.
Daudzi latvieši devās apgūt neskartās zemes, būvēt Sajānu – Šušenskas HES, Baikāla – Amūras dzelzceļa maģistrāli un citas Vissavienības triecienceltnes, apgūt Tjumeņas naftas atradnes.
 
12.jpg
Attēlā: Sajānu - Šušenskas HES, Krievijas lielākā hidroelektrostacija.
 
Daudzi latvieši pārcēlās uz Maskavu, lai studētu, veidotu karjeru, darbotos zinātnē, kur tam bija lielākas iespējas. Latviešu puiši pēc dienesta Padomju armijā nereti apprecējās un palika dzīvot padomju republikās. Mūsdienās bijušās Padomju Savienības teritorijā dzīvo aptuveni 95 000 latviešu.
  
Kopš 90. gadu sākuma Krievijā - lielākajās pilsētās: Maskavā, Pēterburgā, Omskā, Tomskā, Krasnojarskā, Magadanā, Smoļenskā, Pleskavā u.c. darbojas dažādas latviešu organizācijas, galvenokārt latviešu kultūras biedrības, Maskavā ir atvērtas latviešu skolas.
 
lejupielāde.jpg
Attēlā: Maskavas latviešu skolas kolektīvs.
 
Krievijā pastāv arī latviešu reģionālās apvienības, atjaunotas vairākas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes. Visi latviešu centri ir apvienoti vienā organizācijā „Krievijas Latviešu kongress” (KLK) un ir iekļāvušies PBLA (PBLA Skat. tēmā "Latvieši Rietumpasaulē").
KLK un visu atsevišķo biedrību galvenie darbības virzieni:
  • latviešu valodas, kultūras un tautas tradīciju saglabāšana, attīstība un popularizēšana mītnes vietās,
  • sadarbības veicināšana starp atsevišķām biedrībām Krievijā,
  • atgriezeniskās saiknes uzturēšana ar Latviju, iekļaušanās pasaules latviešu aktivitātēs, kā arī
  • pozitīva Latvijas tēla veidošana Krievijā.
 
Atsauce:
http://lpra.vip.lv/BULANA/latishi/ieleja.jpg
http://pedas.lapamuzejs.lv/wp-content/gallery/pirma-pasaules-kara-begli/pirma-pasaules-kara-begli2.jpg
http://www.archiv.org.lv/aprinki1941/bildes/riga/L_04_Alma%20Priede%20ar%20deelu%20Jaani%20un%20meitu%20Anniju%20Krasnojarskas%20apg..jpg
http://www.d-fakti.lv/assets/200934/thumbs/large_d2e59403dfea5ca9ca06905b24425556.jpg
https://www.latviesi.com/krievija/izglitiba/latviska-izglitiba/
http://www.mfa.gov.lv/moscow/tautiesiem
Vēsture pamatskolai. Latvija 20. gadsimtā. Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2006., 175.lpp.
Jaunāko laiku laiku vēsture. 20. gadsimts./ Juris Freibergs. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.
Latvijas vēsture pamatskolai./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2011., 103.lpp.