Iedzīvotāju skaitam pakāpeniski samazinoties, Latvijā dzīvo nu jau mazāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju.
Latvijas platība ir 64 589 kvadrātkilometri.
Tiešas sauszemes robežas Latvijai ir ar četrām kaimiņvalstīm – Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu.
Attēlā: Baltijas jūras reģions un tā valstis.
Runājot par Baltijas valstīm mūsdienās, ar to saprot Igauniju, Latviju un Lietuvu, kuras vieno:
- piederība Eiropas kultūrai,
- līdzīga vēsture pēdējos gadsimtos,
- problēmas attiecību veidošanā ar austrumu kaimiņu - Krieviju,
- zināma līdzība saimnieciskajā attīstībā.
Neraugoties uz šiem vienojošiem faktoriem, Baltijas valstis un to tautas ir arī atšķirīgas:
- Arī mūsdienu politikā un saimniecībā Igaunija jūt lielāku piederību Skandināvijas valstīm, igauņu valoda pieder somugru valodu grupai.
- Lietuva vēsturiski veidojusi saites ar Poliju, tāpēc vairāk jūtas piederīga Viduseiropai, kaut lietuviešu valoda, tāpat kā latviešu ir baltu valodu grupas valoda, - tās ir līdzīgas.
Attēlā: Valodu koks. Zars nozīmē radniecīgu valodu grupu, lapas pie tā ir līdzīgās valodas. Dzeltenās lapas ilustrē valodas, kuras vairs nav aktīvas - t.s. "mirušās valodas".
Atrodi latviešu un lietuviešu valodu! Igauņu valoda šeit nav atrodama, jo tā atrodas citā valodu saimē.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas savstarpējās atšķirības tomēr nav traucējušas tām sadarboties ārpolitikā, militārā jomā un vienlaikus iestāties NATO un Eiropas Savienībā.
Mūsdienās regulāri tiekas un sadarbojas trīs Baltijas valstu prezidenti, valdību vadītāji, ministri un parlamentārieši.
Latvijas valsts dibināšanas svētkus atzīmē arī Lietuvā un Igaunijā, savukārt pie mums tiek atzīmēta abu Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas diena, notiek aktīva kultūras sadarbība.
Attēlā: Tautas deju ansamblis "Dancis" sniedz koncertu Ziemassvētku svinībās Latvijas vēstniecībā Lietuvā.
Lietuvu, Latviju un Igauniju saista šoseja Via Baltica. Via Baltica ir autotransporta koridors, kas šķērso Latviju ziemeļu — dienvidu virzienā un ir viens no 9 nozīmīgākiem Eiropas transporta koridoriem, pazīstams arī kā autoceļš E67 (Helsinki — Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava - Prāga). Šā ceļa kopīgais garums ir aptuveni 1000 km, bet kopīgais garums Latvijas teritorijā — 190 km.
Ir plānots uzbūvēt arī ātrvilciena maģistrāli - Rail Baltica, kas ir Baltijas valstu kopīgs projekts.
Projekta galvenie mērķi: atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, savienojot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu ‑ Varšavu – Berlīni.
Attēlā: Iecerētās ātrvilciena maģistrāles "Rail Baltica" maršruts.
Baltijas valstu sadarbība izpaužas arī citās jomās - kopš 2004. gada pastāv Baltijas basketbola līga, kur šajā Baltijas valstīs populārajā sporta veidā sacenšas labākās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas komandas.
Baltijas basketbola līga, saīsināti BBL, ir basketbola čempionāts, kurā piedalās spēcīgākās Baltijas valstu basketbola komandas. Pirmā BBL sezona notika 2005. gadā, kurā uzvarēja Kauņas "Žalgiris".
Izveidotas arī citu sporta veidu Baltijas līgas, piemēram, futbola, volejbola.
Latvijas tuvākās kaimiņienes ir arī Krievija un Baltkrievija.
Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas tās nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Latviju no abām austrumu kaimiņienēm atdala stingri kontrolēta robeža. Lai dotos uz Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas pilsoņiem ir nepieciešama īpaša atļauja – vīza. Tā, apmeklējot Latviju, ir jāuzrāda arī abu Latvijas kaimiņvalstu pilsoņiem.
Attēlā: Vīza ieceļošanai Krievijā.
Tomēr, par spīti šiem ierobežojumiem, Latvijai ir izveidojusies sadarbība ar abām kaimiņvalstīm gan ekonomikas un biznesa, gan kultūras jomā.
Rīgu un citas Latvijas pilsētas bieži apmeklē dažādi Krievijas mākslinieki.
Rīgu un citas Latvijas pilsētas bieži apmeklē dažādi Krievijas mākslinieki.
Ik gadus uz Latviju ar viesizrādēm atbrauc kāds no Krievijas teātriem.
Latvijas mākslinieki ar labiem panākumiem uzstājas Krievijā.
Visu gadu, bet visvairāk - vasarā Latvijā atpūšas tūristi no Krievijas, te arī daudzi ir iegādājušies īpašumus.
Attēlā: Afiša vēsta par ļoti populārā Krievijas mākslinieka viesizrādēm Rīgā.
Vēsturiskā attīstība Latvijā daudzējādā ziņā ir bijusi citāda nekā Baltkrievijā un Krievijā (Latvijas teritorija bija pakļauta Krievijas impērijai, bet 20. gadsimtā Latviju okupēja PSRS, kas daudziem saistās ar Krieviju kā noteicošo valsti savienībā).
Līdz ar to arī nesakrīt izpratne un vērtējumi par daudziem vēstures jautājumiem.
Taču kultūras un ekonomiskā sadarbība apliecina to, ka šīm jomām nav nepieciešamības atteikties no sadarbības politisku pretrunu dēļ.
Latvijas atrašanās pie Baltijas jūras to vieno ar vēl citu tautu apdzīvotām zemēm tās krastos:
Somiju, Zviedriju, Dāniju, Vāciju, Poliju.
Daudzus gadsimtus kuģošana pa jūru bija ērtākais ceļošanas veids, attīstījās savstarpējā tirdzniecība.
Jūra vienmēr ir devusi pārtiku tās piekrastes iedzīvotājiem: ūdensputnus, zivis, medīti arī roņi.
Savstarpējo kontaktu rezultātā jūras piekrastē attīstījās līdzīgas pilsētas.
Attēlā: Vācu pilsētas Brēmenes attēls - pilsētas skats līdzīgs Rīgas siluetam.
Vēstures gaitā Baltijas jūras krastos veidojušās lielvalstis, kas tiekušās paplašināt savas teritorijas uz kaimiņzemju rēķina:
16. – 17. gadsimtā - Zviedrija, 16. gadsimtā un vēlāk - 18. – 19. gadsimtā – Krievija, 20. gadsimtā - Vācija.
Mūsdienās notiek sadarbība gan starp Baltijas jūras reģiona valdībām, gan starp pilsētām:
- Tās saskaņo projektus, kas saistīti ar saimniecību, apkārtējās vides aizsardzību un kultūru. Katra pilsēta var piedāvāt savas idejas.
- Starp Baltijas jūras reģiona valstīm pastāv arī sadraudzības līgumi. Piemēram, mūsu galvaspilsētas Rīgas sadraudzības pilsēta ir Brēmene un Rostoka Vācijā, Sanktpēterburga Krievijā, Stokholma Zviedrijā, Tallina Igaunijā. Sadraudzības pilsētas ir arī citām pilsētām Latvijā.
Attēlā: Karte ar 2013. gadā organizētā velomaratona maršrutu - apkārt Baltijas jūrai cauri 9 tās piekrastes valstīm.
Maratona mērķis - pievērst uzmanību Baltijas jūras piesārņojumam un savākt 1 miljonu parakstu ar mērķi atveseļot Baltijas jūras vidi.
Latvijas sadarbība ar zemēm ap Baltijas jūru ir viena no svarīgākajām Latvijas attīstības iespējām.