Teorija

Izrunas, Fonemātiskās dzirdes un vārdu skaņu analīzes prasmes attīstīšana
Fonemātiskā dzirde ir spēja vārdā atšķirt atsevišķas skaņas. Fonemātiskā dzirde un prasme noteikt šo atsevišķo skaņu secību vārdā ir lasīšanas un rakstīšanas pamatā.
1. Īso/garo patskaņu saklausīšana
Viens no visbiežākajiem rakstības traucējumiem ir garo un īso patskaņu nesaklausīšana.
Iemesli šādai problēmai var būt dažādi:
1) mājās tiek runāts dažādās valodās, un bērns jauc dažādu valodu patskaņus;
2) bērns ir vēlu iemācījies runāt, nav pietiekamu pamatu skaņu izrunā;
3) bērna izklaidība;
4) slikta redzes un/vai dzirdes atmiņa;
5) īsi tiek izrunāti visi patskaņi;
6) lasītmācīšanās procesā bērns paradis gari vilkt visas skaņas un zilbes.
 
Iespējams, ka īso/garo patskaņu problemātiskā saklausīšana saistīta ar kādu no minētajām problēmām, iespējams, ka problēmas rada vairāki iemesli. Vecāki savu bērnu pazīst vislabāk, un vecāku ziņā ir izlemt par speciālista palīdzības nepieciešamību. Ja vecākiem ir aizdomas, ka bērnam ir vāja fonemātiskā dzirde un/vai nepilnīgi attīstīta skaņu analīzes prasme, jāvēršas pie logopēda, kas novērtēs bērna prasmes un noteiks tālāko darbu.
Attīstīt īso/garo patskaņu saklausīšanas prasmi var palīdzēt:
1) pievēršot uzmanību, kā, mainoties patskaņu garumam, mainās vārda nozīme, piemēram, pile – pīle;
2) vingrinājumi ar patskaņu ievietošanu vārdā;
3) teikumu veidošana pēc attēliem;
4) dzirdes diktāti.
2. Balsīgo līdzskaņu rakstība
Bērni ar vāju balss saišu darbību balsīgos līdzskaņus izrunā nebalsīgi vai pusbalsīgi, attiecīgi arī jauc šīs skaņas rakstībā,
Lai attīstītu līdzskaņu atšķiršanu, vispirms jāiemāca skaidra līdzskaņu izruna:
1) jāiemāca atšķirt balsīgo/nebalsīgo līdzskaņu artikulācija;
2) mācīšana jāsāk ar burtiem, tikai tad pievēršoties zilbēm, vārdiem, teikumiem.