Teorija

Latviešu valoda. Latviešu valodas dialekti
Katrai valodai ir dažādi paveidi.
 
Literārā valoda ir svarīgākais nacionālās valodas paveids. Literārā valoda ir kopta valoda, tai ir gan mutvārdu, gan rakstu forma.
 
Literārā valoda parasti rodas uz kāda viena valodas dialekta pamata.
Dialekts ir radniecīgu izlokšņu kopa.
Izloksne ir nelielā apvidū runāts valodas paveids.
 
Latviešu literārā valoda ir radusies uz vidus dialekta pamata, tās fonētika un gramatika vislīdzīgākā ir Jelgavas apkaimes izloksnēm, savukārt leksika lielākā daļā saskan ar Latvijas vidienes izloksnēm, vienlaicīgi tajā sastopamas arī citu izlokšņu leksēmas (vārdi).
 
Izloksnes rašanās ļoti bieži tiek skaidrotas ar ģeogrāfiskiem apstākļiem.
Kalnu novados, kur ir apgrūtināta satiksme ar apkārtējo pasauli, pat it kā ļoti tuvos ciematos var runāt samērā atšķirīgās izloksnēs. Tā kā valodām ir bijusi minimāla ārpasaules ietekme, tad katra attīstījusies citādā ceļā.
Tā tikai šķiet, ka valodas ir nemainīgas. Jaunu vārdu rašanos nosaka, piemēram, jaunu sadzīves priekšmetu izgudrošana, jaunas morfoloģiskās formas var parādīties citu valodu ietekmē utt.
Izloksnes mēdz rasties arī ekonomiski un politiski nošķirtās ļaužu kopās, turklāt šī nošķirtība var būt brīvprātīga, gan apstākļu noteikta.
 
Latviešu valodas izlokšņu rašanās lielākoties skaidrojama ar ekonomiskajiem un politiskajiem iemesliem – dzimtbūšanas apstākļi noteica, ka vienas muižas, vienas apkaimes cilvēki tika izolēti pat no samērā tuviem kaimiņciemiem.
Protams, reizēm par izlokšņu robežšķirtnēm kalpoja arī mežu masīvi, upes, purvāji u.tml.
 
Latviešu valodā ir vairāk nekā 500 izlokšņu, kas pēc to kopīgajām pazīmēm sagrupētas trijos dialektos:
1) lībiskajā dialektā;
2) vidus dialektā;
3) augšzemnieku dialektā.

dialekti_karte.PNG
 
Lībiskais dialekts - 1
Izplatība
 Atšķirība no literārās valodas
Piemērs
Ziemeļrietumu Vidzeme: no Ainažiem un Rozēniem līdz Smiltenei, Alojai, Limbažiem un Saulkrastiem;

Kurzemē uz ziemeļiem no Kuldīgas: ap Talsiem, Kandavu, Ventspili, Dundagu.
1. Zuduši gala zilbju īsie patskaņi.

2. Garie patskaņi un divskaņi ie, uo pārvērtušies par īsajiem patskaņiem.

3. Sieviešu dzimtes vietā bieži tiek lietota vīriešu dzimte.
4. Darbības vārdu 3. personas forma tiek lietota citu personu formu vietā.
Man pazud' māmalit',
Rīt' gan' vadedam'.
Es aizgāj' upmalê,
Māmalit' mekledam'.
Es atrad' upmalê
Māt' ar Mār' velejam.
Māt' man' klāt aican',
Māriņš sak', lai nenāk'.
Māriņš man iedeve
Zaļ' zīd' nēzdodziņ'.


Vidus dialekts - 2
Izplatība
 Atšķirība no literārās valodas
Piemērs
Vidzemes vidiene: no Mazsalacas līdz Valkai, Smiltenei, Valmierai un Cēsīm virzienā uz Rīgu;

Zemgales līdzenums;

Kurzemes dienvidi.
Ļoti nelielas; par tām vēlāk mācīsies vidusskolā.  Griežat ceļu, rūmejat,
Sērdienei Laime nāk:
Simtiņš nāca raibu govu,
Simtiņš baltu avitiņu.
 
Augšzemnieku dialekts - 3
Izplatība
Atšķirība no literārās valodas
Piemērs
Vidzemes austrumi;

Zemgales austrumi;

Latgale
Šis dialekts vairāk nekā citi atšķiras tieši fonētiski.

1. Ir atšķirība starp literārās valodas patskaņu un divskaņu lietojumu un dialektā runātajām skaņām.

a
o
ā
oa va uo
šaurs ē
plats ē vai ie
plats e
a
plats ē
ā
ī
ei
ie
ī
uo
ū

2. Vairumā patskaņu un divskaņu priekšā tiek mīkstināti līdzskaņi.
Sóci dzísmi, mòmuļeņ,
Pa vórtim vadeidama,
Tù dzídovu mollt ídama,
Tù nu drivas atídama.

Svarīgi!
Par dialektu un izlokšņu īpatnībām un pazīmēm vairāk mācīsies vidusskolā, bet, ja vēlies uzzināt vairāk un precīzāk par latviešu valodas dialektu robežām, īpatnībām kā arī pētījumiem un citu uzziņu literatūru, vari izmantot “Latviešu valodas dialektu atlantu” (1999).
Atsauce:
Latviešu valoda 10. – 12. klasei/Kušķis J., Laua A., Lokmane I., Paegle Dz., Rudzīte M. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2006. -204 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 10 - 30.lpp.
www.dainuskapis.lv