Teorija

Daiļliteratūras valoda tiek lietota dzejā, prozā, dramaturģijā, reizēm arī publicistikā.
Daiļliteratūras valodai raksturīgs:
  • bagāts vārdu krājums; īpaša nozīme ir sinonīmiem;
  • dažādas un daudzveidīgas teikumu konstrukcijas;
  • dažādu valodas stilu izmantojums;
  • dažādu emocionālo nozīmes nokrāsu vārdi.
 
Leksikā ir vārdi ar:
  1. neitrālu emocionālo nokrāsu;
  2. emocionālu nokrāsu.
 
Ir pozitīvas un negatīvas emocionālas nokrāsas vārdi.
  • Pozitīva emocionāla nokrāsa izsaka patiku, mīļumu, sirsnību, cildinājumu, cieņu.
  • Negatīva emocionāla nokrāsa izsaka nepatiku, nelabvēlību, nievājumu, nicinājumu, nosodījumu, necieņu.
Poētismi
Poētismi ir vārdi ar pozitīvu emocionālu nokrāsu, kas parasti izsaka cildinājumu vai svinīgumu.

Poētismu veidošanas paņēmieni:
  • Tiek īsināti neitrāli vārdi.
    audze – paaudze, plauksme – uzplaukums
  • Tiek veidoti salikteņi.
    cīruļvētra – (īslaicīgs) sniegputenis
  • Izmantojot arhaismus*.
    austra – ausma, brīvestība – brīvība
  • Izmantojot apvidvārdus**.
    dardedze – varavīksne, kaiva – kaija
* - Arhaismi ir vecvārdi, kas vairs netiek lietoti ikdienas saziņā.
** - Apvidvārdi ir vārdi, kas tiek lietoti kādā noteiktā apvidū; citu apvidu valodas runātājiem šie
vārdi nav zināmi.
 
Par poētismiem var būt arī neitrāli vārdi, taču, lietoti attiecīgajā tekstā, tie iegūst šo svinīgo nozīmes nokrāsu.
Piemērs:
dzīpars – vilnas dzija; neitrālas nozīmes vārds
radurakstu raibie dzīpari – vārds ieguvis svinīgu emocionālo nokrāsu
Barbarismi
Mūsdienu daiļliteratūrā, īpaši prozā, tiek izmantoti arī barbarismi, lai radītu individuālus tēlus, reizēm arī darbības vides raksturošanai.
 
Barbarismi ir no citām valodām aizgūti vārdi, kuru izruna tiek pielāgota latviešu valodai, saglabājot vienu vai vairākas oriģinālvalodas nozīmes, piemēram, vācu valodas vārds Kost oriģinālvalodā tiek lietots ar nozīmi “barība, ēdiens, pārtika”, bet latviešu valodā tiek lietots vārds koste ar nozīmi “ēdiens”.
Latviešu valodā sastopami aizguvumi gan no vācu, gan krievu, gan angļu valodas.
Barbarismus, kas aizgūti no vācu valodas, sauc par ģermānismiem.
Piemērs:
Brūte “līgava”, švaks “vārgs”, vaktēt “sargāt”.
Barbarismus, kas aizgūti no krievu valodas, sauc par rusicismiem.
Piemērs:
Gols “sitiens vārtos”, mužiks “zemnieks, vienkāršs cilvēks”, spička “sērkociņš”.
Barbarismiem parasti piemīt negatīva emocionāla nokrāsa. Tos drīkst izmantot daiļliteratūrā un sarunvalodā, taču rūpīgi jāapsver, vai tie tiešām ir nepieciešami.
 
Atsauce:
Latviešu valodas stilistika/Jānis Rozenbergs. -Rīga : Zvaigzne ABC, 1995. - 231 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 163. – 164. lpp.
Latviešu valoda 7. klasei/Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. – 242. lpp. :il. - izmantotā literatūra: 11. lpp.