Teorija

Daiļliteratūras valoda
Daiļliteratūras valoda  tiek lietota dzejā, prozā, dramaturģijā, reizēm arī publicistikā.
Daiļliteratūras valodai raksturīgs:
* bagāts vārdu krājums; īpaša nozīme ir sinonīmiem;
* dažādas un daudzveidīgas teikumu konstrukcijas;
* dažādu valodas stilu izmantojums;
* dažādu emocionālo nozīmes nokrāsu vārdi.
 
Leksikā ir vārdi ar:
1) neitrālu emocionālo nokrāsu;
2) emocionālu nokrāsu.
 
Ir pozitīvas un negatīvas emocionālas nokrāsas vārdi.
Pozitīva emocionāla nokrāsa  izsaka patiku, mīļumu, sirsnību, cildinājumu, cieņu.
Negatīva emocionāla nokrāsa  izsaka nepatiku, nelabvēlību, nievājumu, nicinājumu, nosodījumu, necieņu.
Poētismi
Poētismi ir vārdi ar pozitīvu emocionālu nokrāsu, kas parasti izsaka cildinājumu vai svinīgumu.

Poētismu veidošanas paņēmieni.
Tiek īsināti neitrāli vārdi.
Piemērs:
audze – paaudze
plauksme – uzplaukums
Tiek veidoti salikteņi.
Piemērs:
cīruļvētra – (īslaicīgs) sniegputenis
Izmantojot arhaismus*.
Piemērs:
austra – ausma
brīvestība – brīvība
Tiek izmantoti apvidvārdi**.
Piemērs:
dardedze – varavīksne
kaiva – kaija

Par poētismiem var būt arī neitrāli vārdi, taču, lietoti attiecīgajā tekstā, tie iegūst šo svinīgo nozīmes nokrāsu.
Piemērs:
dzīpars – vilnas dzija; neitrālas nozīmes vārds
radurakstu raibie dzīpari – vārds ieguvis svinīgu emocionālo nokrāsu
____________________________________________________
* - Arhaismi ir vecvārdi, kas vairs netiek lietoti ikdienas saziņā.
** - Apvidvārdi ir vārdi, kas tiek lietoti kādā noteiktā apvidū; citu apvidu valodas runātājiem šie vārdi nav zināmi.
Barbarismi
Mūsdienu daiļliteratūrā, īpaši prozā, tiek izmantoti arī barbarismi, lai radītu individuālus tēlus, reizēm arī darbības vides raksturošanai.
Barbarismi  ir no citām valodām aizgūti vārdi, kuru izruna tiek pielāgota latviešu valodai, saglabājot vienu vai vairākas oriģinālvalodas nozīmes, piemēram, vācu valodas vārds  Kost  oriģinālvalodā tiek lietots ar nozīmi “barība, ēdiens, pārtika”, bet latviešu valodā tiek lietots vārds  koste  ar nozīmi “ēdiens”.
Latviešu valodā sastopami aizguvumi gan no vācu, gan krievu, gan angļu valodas.
Barbarismus, kas aizgūti no vācu valodas, sauc par ģermānismiem.
Piemērs:
Brūte “līgava”, švaks “vārgs”, vaktēt “sargāt”.
Barbarismus, kas aizgūti no krievu valodas, sauc par rusicismiem.
Piemērs:
Gols “sitiens vārtos”, mužiks “zemnieks, vienkāršs cilvēks”, spička “sērkociņš”.
Barbarismiem parasti piemīt negatīva emocionāla nokrāsa. Tos drīkst izmantot daiļliteratūrā un sarunvalodā, taču rūpīgi jāapsver, vai tie tiešām ir nepieciešami.
 
Atsauce:
Latviešu valodas stilistika/Jānis Rozenbergs. -Rīga : Zvaigzne ABC, 1995. - 231 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 163. – 164. lpp.
Latviešu valoda 7. klasei/Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. – 242. lpp. :il. - izmantotā literatūra: 11. lpp.