Teorija

  • Intonācija: valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu teikuma satura. (LVV, 297. lpp.)
  • Mērķis: tas, ko cenšas panākt, sasniegt. (LVV, 475. lpp.)
  • Jūtas: pārdzīvojums, kurā izpaužas cilvēka attieksmes pret apkārtni un pret sevi; emocijas. (LVV, 347. lpp.)
 
Teikuma beigās liek dažādas pieturzīmes, lai lasītājs labāk saprastu:
  • kāds ir mērķis, ko rakstītājs grib pateikt,
  • kādā intonācijā teikums jālasa,
  • kādas ir teikumā paustās jūtas.
Piemērs:
- Cik skaisti ziedi vāzē! Vai tu pati tos audzēji? Domā, ziediem nesāp, ka tos noplūc?
- Vai tāpēc tu raudāji?
 
Teikumi pēc izteikuma mērķa tiek iedalīti 3 grupās:
  • Stāstījuma teikumi. Stāstījuma teikumā stāsta par to, ko redz, dzird, sajūt vai domā, īpaši neizceļot jūtas.
    Stāstījuma teikuma beigās liek punktu.
    Vasarās es braucu ciemoties pie savas vecmāmiņas uz laukiem.
     
    Ja doma nav pabeigta, stāstījuma teikuma beigās liek daudzpunkti.
    Apkārt tik daudz cilvēku, bet...
     
  • Jautājuma teikumi. Jautājuma teikumu lieto tad, kad jautā. Tā beigās liek jautājuma zīmi.
    Kur palikusi mana pasaku grāmata?
     
  • Izsaukuma teikums. Izsaukuma teikumā
    * pauž jūtas, izsakot izbrīnu, pārsteigumu, prieku, sāpes utt.;
    Cik jauki, ka tu atnāci ciemos!
    * izsaka vēlējumu vai novēlējumu, parasti teikumu iesākot ar vārdiem kaut, lai;
    Kaut nekad mēs vairs nesastrīdētos!
    Lai Tev labi klājas jaunajā skolā!

    * izsaka lūgumu, aizliegumu, pavēli, aicinājumu, brīdinājumu.
    Lūdzu, pasniedz grāmatu!
    Nekavējies ilgi!
     
    Izsaukuma teikuma beigās liek jautājuma zīmi. 
     
    Izsaukuma teikumā var iekļaut izsauksmes vārdus: ai, au, ak, skat, re.
    Izsauksmes vārdus no pārējā teikuma atdala ar komatu vai ar izsaukuma zīmi.
     
    Ai, kā tev gadījās!
    Re, aizlido dzērves!
    Klau! Skat! Au! 
 
Atsauce:
Latviešu valoda 5.klasei/Vēsma Veckāgana.- Lielvārde: Lielvārds, 2004. - 168 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 44.- 45.lpp.