Teorija

Frazeoloģismi

Latviešu valodā lietojam divējādus vārdu savienojumus. Lielākā daļa vārdu savienojumu ir brīvi. Tie sastāv no atsevišķiem vārdiem, kas ir saprotami arī katrs atsevišķi, bet vārdu savienojumā tie tiek saskaņoti gan dzimtē, gan skaitlī, gan locījumā.

Piemērs:
liela māja, brauc ar velosipēdu, sēž pie galda, zāle ir zaļa

Taču frazeoloģismu nozīme neizriet no atsevišķu vārdu nozīmēm. Tie ir nozīmes ziņā nedalāmi vārdu savienojumi, un to nozīme ir atšķirīga no frazeoloģismu veidojošo vārdu nozīmēm.

Piemērs:
Acis kā ērglim (ļoti laba, asa redze)
Vētra ūdens glāzē (veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu)
Pūst pīlītes (stāstīt ko patiesībai neatbilstošu, runāt niekus, melot)
  
Frazeoloģismi ir nedalāmi vārdu savienojumi ar vienotu nozīmi.

Katrai tautai ir savs īpašs frazeoloģismu kopums. Nezinot atsevišķas tautas frazeoloģiju, grūti saprast to valodu. Tāpēc, mācoties jebkuru valodu, frazeoloģijai jāpievērš īpaša uzmanība.
Visā pasaulē ir zināmi latīņu spārnotie teicieni.
Frazeoloģija ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti frazeoloģismi,
to izcelsme, nozīme, nozīmes veidošanās.

Frazeoloģijas vārdnīcas

Frazeoloģijas vārdnīcas uzdevums ir apkopot valodas frazeoloģismu krājumu.

Lai labāk varētu izprast teicienus svešvalodās, ir izdotas tulkojošas vārdnīcas ar krievu un angļu valodas frazeoloģismiem un latviešu valodas ekvivalentiem "Angļu-latviešu frazeoloģiskā vārdnīca" (šeit) un "Latviešu -krievu frazeoloģiskā vārdnīca" (šeit).
9789984700748.jpg
 
Pavisam nesen 1997. g. ir izdota A. Lauas, A. Ezeriņa un S. Veinbergas "Latviešu frazeoloģijas vārdnīca" divos sējumos.
 
fraz1.jpg  fraz3.gif

Atsauce:
Latviešu valoda 8. un 9.klasei/Vēsma Veckāgana.- Lielvārde: Lielvārds, 1998. - 175 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 134.- 136.lpp.
http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks26.htm