Teorija

Lietvārda dzimte
Lietvārdam ir divas dzimtes- VĪRIEŠU un SIEVIEŠU dzimte.
 
Lietvārdiem  vīriešu dzimtē pamatformā ir galotnes:
-s, -š
-is
-us
suns
kalns
zieds
lācis
kūlis
kaķis
ledus
medus
lietus
 
Lietvārdiem sieviešu dzimtē pamatformā ir galotnes:
-a
-e
-s
māja
soļotāja
laka
egle
sēne
zemene
pils
govs
zivs
 
Vārdi tas, tā, tie, tās, viens, viena, vairāki, vairākas palīdz noteikt lietvārda dzimti un skaitli.
 
Ir daži lietvārdi, kuri derīgi gan vīriešu dzimtei, gan sieviešu dzimtei. Šos lietvārdus sauc par kopdzimtes lietvārdiem. Tie parasti beidzas ar galotni -a, vai -e:
Piemērs:
nepraša, tiepša, auša, pļāpa.
Par kopdzimtes lietvārdiem pieder arī daudzi no sieviešu dzimtes lietvārdiem radušies uzvārdi ar galotnēm -a un -e.
Piemērs:
Oskars Apse, Juris Krūze, Aivars Lapsa
 
Atsauce:
Zīle. Valodas gudrību grāmata 4.klasei/Gita Andersone, Māra Filatova, Ārija Ptičkina.- Rīga: ZvaigzneABC, 2002. - 216 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 99.- 111.lpp.
Valodas pasaule. Latviešu valoda 4.klasei/S.Zusina, D.Laiveniece.- Rīga: Zvaigzne, 2005. - 139 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 14.- 16.lpp.
http://valoda.ailab.lv/latval/sakumskolai/sakumskola/vardskiras/V_lietvards.swf