Teorija

Vietniekvārdu vispārīgs raksturojums
Vārdšķiras nosaukums vietniekvārds liecina, ka šīs vārdšķiras vārdi nostājas lietvārdu vietā. Apjoma ziņā vārdšķira nav plaša. Tomēr vietniekvārdi valodā ir viena no visbiežāk lietotajām vārdšķirām.
Vietniekvārdiem nav vienotas vispārīgas nozīmes, tiem saskatāma priekšmetiskuma nozīme, piemēram, tas, , viņš, viņa, pazīmes nozīme, piemēram, kāds, tāds, šāds, kā arī ļoti vispārināta daudzuma nozīme, piemēram, abi, dažs, viss, viensotrs. Vietniekvārdi nenosauc ne priekšmetus, ne pazīmes kā īpašības vārdi ar lietvārda lomu un skaitļa vārdi, bet tikai norāda uz tiem; vietniekvārdi ir norādītājvārdšķira. Vietniekvārdu nozīme ir visaugstākā mērā abstrakta, bet tā konkretizējas, ir izsecināma katrā atsevišķā gadījumā no konteksta, no kopsakara ar pārējiem vārdiem. Vietniekvārdi rada lietu sakārtojumu mūsu domās, noteiktā situācijā vai runas momentā.
Svarīgi!
Tiem piemīt dzimtes, skaitļa un locījuma kategorija, tomēr tās nav visiem vietniekvārdiem.
Tā vietniekvārdi es, tu, mēs, jūs, sevis, kas ir gan lokāmi, bet dzimtes kategorija tiem nepiemīt , arī vietniekvārdi kas un sevis ir pilnīgi neitrāli skaitļa ziņā , bet vietniekvārdi es, tu, mēs, jūs skaitlis izteikts semantiski, ne morfoloģiski ar galotni, kā tas ir parastiem  lietvārdiem.
 
Tomēr lielākai daļai vietniekvārdu ir vīriešu un sieviešu dzimtes pretstatījums un vienskaitļa un daudzskaitļa opozīcija:
viņš, viņa – viņi, viņas; tā – tie, tās; šāda – šādi, šādas; tāds, tāda – tādi, tādas; cits, cita – citi, citas; jebkura – jebkuri, jebkuras u.c.
  
Vietniekvārdi ikviens, ikviena, neviens, neviena, atbilstoši to nozīmei lietojami tikai vienskaitlī, bet abi, abastikai daudzskaitlī.
 
Vietniekvārdu locīšana ir divējāda:
  • viena daļa vietniekvārdu lokāmi kā īpašības vārdi ar nenoteikto galotni:
    kāds, kāda, dažs, daža, viņi, viņas.
  • Citus lokot, pilnīgi vai daļēji mainās vārda skaņu sastāvs:
    es – manis, man; šis – šā, šim; kas – kā, kam, ko.
  
Sintaktiskā lietojuma ziņā vietniekvārdi atgādina gan lietvārda, gan īpašības vārda lietojumu, bet tiem ir arī palīgvārdu funkcijas:
  • attieksmes vietniekvārdi uzņemas saikļu uzdevumu:
    kas, kāds, kāda, kurš, kura var iedalīt palīgteikumus
  • partikulas funkcijas veic jautājamie vietniekvārdi:
    kas, kāds, kāda, kurš, kura, tie, tāpat kā partikulas, ievada jautājuma teikumus.
 
Noteiktais vietniekvārds pats, tāpat kā partikulas, niansē vārdu nozīmi, to pastiprinot, piemēram, es pats to veikšu, vai arī rāda priekšmeta pazīmes vislielāko piemitību, piemēram, pats labākais.
 
Personu vietniekvārdiem piemīt arī gramatiskā rādītāja funkcija, tie bieži vien norāda uz darbības veicēja personu, ja darbības vārda gramatiskā forma šajā ziņā ir neitrāla, piemēram, es lasītu, tu lasītu, viņš lasītu.
 
Vietniekvārdu iedalījums pēc nozīmes un funkcijas
Vietniekvārdu ļoti abstrahētā nozīme un tā paša vietniekvārda atšķirīgās funkcijas rada grūtības to iedalīšanai grupās tikai pēc nozīmes, tāpēc tradicionāli vietniekvārdu grupēšanai izmanto gan semantisko, gan funkcionālo principu, kura rezultātā, piemēram, vietniekvārdi kas, kāds, kurš ietilpst trīs atšķirīgās grupās – jautājamie, attieksmes un nenoteiktie vietniekvārdi.
Pašreiz biežāk lietotais un precīzākais vietniekvārdu iedalījums pēc nozīmes un funkcijas:
 
  1. Personu vietniekvārdi: es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas;
  2. Atgriezeniskais vietniekvārds: sevis;
  3. Piederības vietniekvārdi: mans, mans, tavs, tava, savs, sava;
  4. Norādāmie vietniekvārdi: šis, šī, tas, tā, šāds, šāda, tāds, tāda, viņš, viņa;
  5. Jautājamie vietniekvārdi: kas, kurš, kura, kāds, kāda;
  6. Attieksmes vietniekvārdi: kas, kurš, kura, kāds, kāda;
  7. Nenoteiktie vietniekvārdi: kas, kurš, kura, kāds, kāda, dažs, daža, cits, cita, kaut kas, kaut kāds, kaut kāda, kaut kurš, kaut kura, diez (in) kas, diez (in) kurš, diez (in) kura, diez (in) kāds, diez (in) kāda, diez (in) kas, nez (in) kas, nez (in) kāds, nez (in) kāda, nez (in) kurš, nez (in) kura, sazin kas, sazin kurš, sazin kāda, dažs labs, daža laba, viens otrs, viena otra, jebkas, jebkurš, jebkura, jebkāds, jebkāda;
  8. Noteiktie vietniekvārdi: abi, abas, viss (visi, visas), pats, pati, katrs, katra, ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura, ikviens, ikviena;
  9. Noliegtie vietniekvārdi: nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena.
 
Atsauce:
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. R: Zinātne, 2003, 72.-76.lpp.