Teorija

Daiļliteratūras valodas stils
Izmantošanas joma: daiļliteratūras darbs.
Adresāts: lasītājs.
Forma: parasti rakstveida, ļoti reti mutvārdu.
Katra teksta pazīmes ir cieši saistītas ar konkrētā literāta individuālajiem jaunrades izteiksmes līdzekļiem. Šajā stilā iespējami visu citu valodas funkcionālo stilu elementi.

Pazīmes, kas attiecas uz lielāko daļu daiļliteratūras darbu:
√ spilgtāk nekā citos stilos atspoguļojas autora individuālais stils;
Izlasi darbu fragmentus!
Ak, tu piķis un griestu gleznojumi kapelās! Kā tad Oļģerts tagad tiks klāt tai lampiņai? Vai tad viņš trepes paņēma vai zeltījumu kapiteļiem? Un vai nevarēja uzvilkt citas drēbes – kāpēc iekāpa pidžamas biksēs, šitādās zaļās ar baltu strīpainās no augšas līdz apakšai – tā ir, ka sievas nav, jo, kad bija Mudīte, tā vienmēr pieteica: „Tu neej ārā no mājas pliks, neesi jau ģēnijs!”Es pat vairs neatceros, kur tas bija, manas mājas. Atceros vienīgi, ka tas saplūda ar apkārtni, izšķīda tajā. Iespējams, es nenoturēju savas mājas. Tās pieblīvējās ar svešu murdoņu, svešām domām un nepatīkamām, straujām kustībām. Nemaz jau nerunājot par dažādām viegli aptaustāmām mantām.
Kaut kur tepat bija manas mājas.

Vienu darbu ir sarakstījis Andris Zeibots, otru – Rimants Ziedonis.
Vai noteici autorus?
(Atbildi skat. risinājuma soļos).

√ specifisks leksikas lietojums – galveno vārdšķiru vārdus bieži lieto to pārnestajās nozīmēs, biežs partikulu un izsauksmes vārdu lietojums;
Piemērs:
Brauc tu, Andrej. Man vienkārši nav spēka.
Šoreiz pa priekšu aizbrauc BMW, Andrejs iekārtojas pie hondas stūres, Anna atslīgst sēdeklī – ak dies, laimīgi garām… Laimīgi garām. Un viņi brauc, un ir iestājies zili sārts rīts, pelēkums pārgājis tīrā zilgumā, un viņi pabrauc garām Ādažiem un izbrauc cauri Baltezeram, kur ir jau ugunis logos, un sniega tīrītāji izbraukuši uz trases, un ir  mierīgs un balti svaigs svētdienas rīts, aleluja!
Rūta Mežavilka „Rītausma”

√ frazeoloģismi;
Piemērs:
Saņemos vēlreiz un sāku visus fotografēt ar jauno fotoaparātu. Uzmanība atgriežas, viņi stumj krēslus, novāc netīros traukus, stājas dažādās kombinācijās. Arī bebis piepeši izrāda saprātu un pasmaida kamerai. Viss iet uz labo pusi, viens no vecajiem onkuļiem pat apvaicājas, vai tiešām tur pa ielām nēģeri staigā.
Agnese Krivade „Desmit dienu diēta”

√ sarunvalodas stila sintaktiskās iezīmes: teikumu konstrukcijas ir vienkāršas,  teikumu redukcija, aprāvumi, izlaidumi, uzruna, iespraudumi, atkārtojumi, teikuma daļu bezsaikļa saistījumi.
Piemērs:
Pie loga stāvot, priesteris pamāja. Ar krucifiksu – tādu bronzā lietu krustā sisto, daudz cietušo. Naivais. Tas tikai sakaitināja lejā stāvošos pilsētiņas vīrus. Būtu paņēmis vāli kā krusta karos un ietu izskaidroties. Taču nē – viņš izmantoja to metodi, ko bija iemācījies no sievietēm, kas tagad sēdēja baznīcā.
Laima Muktupāvela „Zilonis”

Atsauce:
Rozenbergs J. Latviešu valodas stilistika. R.: Zvaigzne ABC, 1995, 78. - 89. lpp., 232 lpp.