Teorija

Literārās sarunvalodas stils
 
Izmantošanas joma: ģimene, sadzīve, ražošana u.c..
Adresāts: plaši sabiedrības slāņi.
Forma: parasti mutvārdu, retāk rakstveida (neoficiālas vēstules, dienasgrāmatas, kā stilistisks līdzeklis daiļliteratūrā un publicistikā).
Pazīmes:
√ brīvāka attieksme pret literārās valodas normām;
√  brīvākas teikuma konstrukcijas;
√ tiek izmantoti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi;
√ leksikas īpatnības – tiek izmantota vispārzināma leksika, izvairoties no īpatnējiem leksikas slāņiem, vārdi ar emocionāli ekspresīvu noskaņu, sarunvalodas slānim piederīgi vārdi;
√ sintakses īpatnības – teikumu konstrukcijas ir vienkāršas,  teikumu redukcija, aprāvumi, izlaidumi, ko kompensē neverbālās saziņas līdzekļi, uzruna, iespraudumi, atkārtojumi, teikuma daļu bezsaikļa saistījumi.
 
holmss_03LV09.png
- Laikam dāvana? - Holmss sacīja.
- Jā, ser.
- No Čering-Krosas hospitāļa?
- No dažiem turienes draugiem manā kāzu dienā.
- Ai, ai, tas ir slikti! - Holmss noteica, kratot galvu.
/A. Konans-Doils "Bāskervilu suns"/
 
 
Atsauce:
Rozenbergs J. Latviešu valodas stilistika. R.: Zvaigzne ABC, 1995, 78. - 89. lpp., 232 lpp.