Teorija

Jebkurā valstī tās kultūrpolitika atkarīga no šīs valsts sabiedrībā valdošās varas rakstura. Viens no sabiedrības veidiem - despotiskās varas sabiedrība.
 
Despotisms tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē neierobežota vara. Despots - neierobežotas varas valdnieks. Savukārt despotija ir tāda valsts pārvaldes forma, kurai raksturīga valsts varas atrašanās valdnieka rokās. Valdnieka pārziņā ir ne tikai valsts liktenis, bet arī visu pavalstnieku liktenis. Valdnieks ir gan valsts, gan pavalstnieku īpašnieks.
 
"Despotiskās varas sabiedrībā uzskata, ka varu valdniekam devuši augstāki spēki un viņš ir Dieva vietnieks zemes virsū. Līdz ar to valdniekam ir neierobežotas tiesības lemt." Šādā sabiedrībā valda uzskats, ka valsts ir valdnieka īpašums un viņa lēmumi nav apšaubāmi. Piemēram, Ķīnā un Japānā valdniekus uzskatīja par svētiem, viņu sejas tika piesegtas, lai tajās nevarētu ieskatīties ļaunā acs (tika valkātas īpašas cepures ar pērlīšu aizsegu). Valdnieku vārdus nedrīkstēja izrunāt.
 
8.jpg
Imperators Huandi
 
Taču šī valdnieka vara nav mūžīga. Ja notiek tā, ka augstākie spēki, dievi valdnieku ir pametuši, sūtījuši viņam dažādas politiskas un saimnieciska rakstura neveiksmes, tad cits valdnieks, kurš saņēmis Dieva aicinājumu valsti glābt, ir tiesīgs iepriekšējo valdnieku gāzt un atņemt viņam varu. Uzsākot savu valdīšanu, jaunais valdnieks savam laikmetam deva nosaukumu. Šo nosaukumu lietoja kā valdnieka vārdu. Piemēram, Japānas imperators Akihito, kurš kļuva par imperatoru 1989. gada 8. janvārī, oficiāli tiek dēvēts par Heisei (tulkojumā jaunais vārds nozīmē "miers visur").
  
Uzskatīja, ka līdz ar katra jauna valdnieka nākšanu pie varas sabiedrībā dzīve sākās no jauna. "Līdz ar to austrumu zemēs arī gadus skaitīja pēc valdnieku dzimtas nākšanas pie varas". Savukārt neveiksmīgo valdnieku vārdi despotiskās varas sabiedrībā tika izdzēsti no vēstures. "Ēģiptē, piemēram, tempļos tika izskrāpēti neveiksmīgo faraonu vārdi un to vietā iegravēti citi. Ķīnā jaunā valdnieka dzimta centās noārdīt vecās dzimtas celto galvaspilsētu un uzbūvēt jaunu". 
 
Despotiskās varas sabiedrība bija raksturīga austrumu zemēs, piemēram, hinduistu vai ķīniešu sabiedrībām. Kā piemēru var minēt seno Ķīnu - tai raksturīgs dinastiskais cikls (viena valdnieku dzimta nomainīja otru). "Kad kādas dzimtas valdnieki piedzīvoja pastāvīgas neveiksmes, uzskatīja, ka tā ir "zaudējusi varas mandātu no debesīm", un pie varas nāca cita dzimta."
 
Katrā sabiedrībā kultūra veic noteiktas funkcijas. Despotiskās varassabiedrībā kultūra apliecināja valdnieka īpašo sūtību. Šādā sabiedrībā valdnieku uzskatīja par mītisku personu, kurai piedēvēja pārdabiskas spējas, viņu pielūdza, cēla viņam tempļus, būvēja milzīgas kapenes. "Viens no pasaulē lielākajiem despotisma sabiedrības kultūras pieminekļiem ir Ķīnas pirmā imperatora Ciņa Šihuandi (269.-210.g.p.m.ē.) kapenes.
 
6.jpg
Šihuandi kapenes
 
Tās 38 gadus esot cēluši ap 300000 strādnieku. Kapenes aizņēma 100 hektārus. Tās veidoja tā, it kā kopā ar valdnieku būtu apglabāta visa valsts. Senie vēsturnieki stāsta, ka pazemē tika izveidotas 100 mākslīgās upes un 20 pilis. Pats valdnieks tika apglabāts 115 metrus augstā un 85 metrus platā pakalnā. Pagaidām pētnieki ir atklājuši tikai māla armiju, kuru veido 16 tūkstoši pilnā augumā atveidoti karavīri."
 
1.JPG 4.jpg
 
2.jpg 3.jpg
 
Papildinformācija:
 
Atsauce:
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. :il.: 234.-235.lpp.
Atsauce:
Attēli:
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Yellowemperor2.jpg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Tomb_of_Emperor_Qin_Shi_Huang.jpg
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Soldier_Horse.JPG?uselang=ru
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Terrakottaarm%C3%A9n.jpg?uselang=ru
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Xian_museum.jpg?uselang=ru
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Qin_dynasty_bronze_chariot_and_horses.jpg?uselang=ru