Hinduismā pieņemts visus sabiedrības pārstāvjus iedalīt četrās kārtās jeb kastās:
- bramini - priesteri, zinātnieki;
- kšatriji - valdnieki, valsts ierēdņi, zemes īpašnieki;
- vaišjas - tirgotāji, zemnieki;
- šudras - strādnieki, kalpotāji.
Indieši uzskata, ka garīdzniecības kārtu veido tie cilvēki, kuri piedzimuši braminu kārtā. Pastāv uzskats, ka šīs kārtas cilvēku dvēseles ir vistīrākās. Daļa no braminu kārtas pārstāvjiem tiešām arī kļūst par priesteriem. Pārējie šīs kārtas pārstāvji veido izglītoto sabiedrības slāni - tie ir rakstveži, skolotāji, zinātnieki, ierēdņi. Bramini veic arī garīgā skolotāja pienākumus augstāko vai vidējo sociālo kārtu ģimenēs. Dažkārt bramini ir arī valdnieki - radžas, zemes īpašnieki, aristokrāti - zamindari.
Attēlā - Dhakas zamindars
Braminu dzimtas, kas veido 3-4 % no visiem valsts iedzīvotājiem, tiek iedalītas vairākās grupās. Zemāko grupu pārstāvji pilda savus pienākumus kādā noteiktā templī.
Braminu pārziņā ir reliģisku rituālu veikšana tempļos, viņi ir starpnieki starp dievību un ticīgo. Senajos tekstos norādītas piecas priesteru grupas:
- hotars - šis priesteris skandē svētos tekstus no Rigvēdas;
- adhvariu - priestera palīgs, kurš atbild par rituāla norises materiālajiem jautājumiem (piemēram, rituāla vajadzībām izveido altāri, vadoties pēc Jadžūrvēdā dotajām norādēm);
- udgatars - reliģisko himnu dziedātājs, izpilda melodijas, kas apkopotas Sāmavēdā;
- bramins - deklamē tekstus no Atharvavēdas;
- ritvijs - galvenais priesteris, kurš veic rituālās darbības.
Attēlā - bramins (tērpts baltā tērpā) veic upurēšanas rituālu
Bramina pienākumi un uzvedības normas aprakstīti krājumos Dharmasūtra un Dharmašastra. Tie ir senindiešu teksti, kuros aprakstītas reliģiska rakstura uzvedības normas, morāli ētiskās normas, likumi, kas jāievēro katram hinduisma piekritējam, lai pildītu ticīgo pienākumu - dharmu. Šie noteikumi norādīja, kā jārīkojas noteiktas sociālās kārtas cilvēkam. Dharmašastrā minēts ne tikai tas, kā braminam jādzīvo, bet arī kā jāveido attiecības ar valdnieku un kareivju kārtu.
Pastāv dažādi likumi, kuri nosaka - ko bramins drīkst un ko nedrīkst darīt:
- vienmēr jābūt patiesam;
- jāsniedz savas zināšanas tikai tikumiskiem cilvēkiem;
- jāveic attīrīšanās rituāli;
- ar prieku jāpēta un jāapgūst Vēdas;
- nedrīkst nodarīt sāpes nevienai dzīvai radībai;
- jāprot sevi kontrolēt;
- jābūt pieklājīgam un liberālam pret ikvienu cilvēku.
Vēl braminam jābūt pacietīgam, līdzjūtīgam, dāsnam, mierīgam, viņš nedrīkst būt skaudīgs un alkatīgs. Nozīmīgāks par veiktajiem rituāliem un ceremonijām ir tikumīga dzīve, jo tā ļauj braminam sasniegt mokšu - atbrīvošanu.
Attēlā - bramins veic rituālu
Noteikumi paredz, ka bramins mācīsies Vēdas un mācīs tās arī citiem cilvēkiem. Bramins drīkst nodarboties ar zemkopību, tirgoties, aizdot naudu, kļūt par kareivi, ja jāaizstāv dzimtā zeme. Viņa pamatnodarbošanās ir zināšanu apgūšana, citu cilvēku mācīšana, upurēšanas rituālu veikšana.
Bramins drīkst veikt jebkuru darbu, lai nopelnītu sev iztiku, izņemot to, kas paredzēts zemākās kārtas - šudru - pārstāvjiem. Tā pat bramins nedrīkst nodarboties ar tādu dzīvnieku tirdzniecību, no kuriem iegūst pienu, gaļu. Tas aizliegts jebkurā situācijā. Tā pat bramins nedrīkst tirgoties ar cilvēkiem, dzīvnieku ādu, gaļu, smaržām, sīrupu, liķieri, sezama sēklām un pipariem, bišu vasku, ieročiem. Viņš nedrīkst izgatavot un tirgot indes, ķert un pārdot savvaļas putnus un dzīvniekus. Bramins nedrīkst pieņem dāvanās ieročus, indes vai liķierus.
Papildinformācija