Teorija

Džainisms tiek uzskatīts par hinduisma mācības turpinājumu. Šis reliģiskais virziens par galveno principu izvirzīja dzīvu būtņu neiznīcināšanu (ahimsu). Šis princips ir iemesls, kādēļ džainisti attiecās no daudzām civilizācijas sniegtajām ērtībām. Džainisti līdz minimumam ierobežo savas vajadzības, lai nekaitētu citām dzīvām būtnēm. Džainisma pamatā ir divu principu ievērošana - ahimsa un askētisms.
 
1.png
Attēlā - džainisma simbols
Džainisma izveidošanās, mācības mērķis
Džainisms izveidojies Indijā 6.gadsimtā pirms mūsu ēras. Džainisma pamatlicējs ir Mahāvīra Vardhamāna Džina (599.-527.g.p.m.ē.), kurš dzīvoja un mācījās Ziemeļindijā, tagadējās Patnas pilsētas apkaimē. Mahāvīra vēlējās atrast pats savu ceļu uz dvēseles tīrību. Viņš akcentēja nevis reliģiskās pārdomas, bet praktisku, stingri disciplinētu dzīvesveidu, kas palīdzētu atbrīvot dvēseli no ciešanām un nepārtrauktas atgriešanās šajā pasaulē. Ar savu piemēru viņš mēģināja parādīt citiem, ka šāds dzīvesveids ir iespējams, un ieteicis to ievērot arī saviem sekotājiem. Lai sasniegtu savu mērķi, viņš atteicās no pasaules labumiem, arī no apģērba. Apcerei Mahāvīra veltīja 12 savas dzīves gadus, līdz sasniedza mērķi un kļuva par mokšu. Mahāvīra esot nomērdējis sevi badā.
 
9.jpg
Attēlā - Mahāvīras skulptūra
 
Šī reliģija nerunā par Dievu un dievībām. Džainisma mērķis - atklāt cilvēka dvēseles patieso dabu.
Džainisti uzskata, ka ļaunuma un ciešanu cēlonis meklējams cilvēkā, jo cilvēks ir piesaistīts materiālajai pasaulei. Katram cilvēkam pašam jāatbrīvojas no savām vēlmēm, kas dvēseli piesaista matērijai. Cilvēks, kurš spēs uzvarēt pats sevi un atbrīvoties no pieķeršanās, kļūs par džinu (tulkojumā šis vārds nozīmē uzvarētājs). Šo nosaukumu piešķīra džainisma mācības sludinātājiem, arī Mahāvīram. Džainisti seko 24 džinu mācībām, no kuriem pēdējais, 24.džina, bija Mahāvīra.
Uzskati par pasauli, dvēseli, karmu
Džainisma pārstāvji neuzskata, ka Vēdas būtu svētas. Viņu izpratnē, atšķirībā no hinduistiem, pasaule nav iluzora, bet gan īsta, reāli pastāvoša. Džainisma mācība vēsta, ka esamība pastāv sešos veidos:
  • džīvas (ar apziņu apveltītas dvēseles, kuras ir mūžīgas. To skaits ir ļoti liels, tās iemiesojas cilvēkos, dzīvniekos, augos, ūdenī, vējā, gaisā. Šai dvēselei nav nekādas saistības ar citām dvēselēm);
  • laiks;
  • telpa;
  • kustība;
  • miera stāvoklis;
  • matērija.
 
Džainisti uzskata, ka džīvas (dvēseles) var būt divu veidu:
  • iemiesotas - tās ir ierobežotas ķermenī, iemiesojums saistīts ar bēdām un ciešanām, cilvēka rīcības sekas džīvu vēl dziļāk iegremdē matērijā;
  • neiemiesotas - tās ir brīvas, apveltītas ar dievišķām zināšanām, svētlaimi, intuīciju un spēku.
Arī džainismā uzskata, ka pastāv karma - cilvēka darbības sekas. Karma padara cilvēka dvēseli smagu, tā iegrimst matērijā. Tas ir dvēseles iemiesošanās cēlonis. Lai cilvēks kļūtu atbrīvots, viņam jāatbrīvojas no karmas, jo tā padara dvēseli smagu un liek tai nepārtraukti pārdzimt. Lai atbrīvotos no karmas, jāievēro noteikts dzīvesveids, pareizi jārīkojas - jāatsakās no vardarbības, meliem, krāpšanas, mūkiem jāatsakā no ķermeniskām baudām, īpašumiem, personiskām lietām.
Pieci solījumi
Pareizā rīcība izpaužas piecu solījumu ievērošanā:
1. jāatturas no visa veida vardarbības un citu ievainošanas (ahmisa), jāatturas no visa, kas varētu ievainot kādu dvēseli - džīvu;
2. jāatturas no visiem meliem, nepatiesības;
3. jāatturas no zagšanas, krāpšanas;
4. jāatturas no visa nešķīstā, arī no tā, kas attiecas uz ķermeniskām baudām;
5. jāatsakās no visiem materiāliem īpašumiem.
 
4.jpg
Attēlā - pieci solījumi
Ahimsa
Ahimsa nozīmē atturēties no vardarbības jebkurā tās izpausmē, ievērot stingru veģetāro diētu. No dzīvnieku pasaules produktiem džainisti uzturā lieto tikai pienu. Medus netiek lietots uzturā, jo tas iegūts, vēršot vardarbību pret bitēm. Nevienu dvēseli nedrīkst ievainot (tas attiecas uz pilnīgi visām dzīvām radībām, arī kukaiņiem). Dažkārt mūki nēsā sev līdzi slotiņas, ar kurām noslauka sev ceļu, lai nesamītu kādu dzīvu būtni. Džainisti neiziet no mājas tumsā, lai novērstu iespēju samīt kukaiņus. Džainisti bieži vien aizsedz muti ar marli, lai ar savu elpu neapdraudētu kādu sīkāku būtni.
 
2.jpg
Attēlā - gleznojums ar uzrakstu "Ahimsa ir reliģijas augstākais tikums"
 
Ahimsa nozīmē arī atturēšanos no ļaunām domām, vārdiem (rupjības, lamu vārdi), savtīgām interesēm, vēlmēm, naida un varmācības jebkurā to izpausmē. Vienīgais izņēmums - kad vardarbība tiek izmantota pašaizsardzības nolūkos.
Džainisma pamatuzskati
Gan dzīvām būtnēm, gan priekšmetiem ir dvēsele.
Katra dvēsele ir svēta, tai piemīt bezgalīgas zināšanas, spēks un laime, kas paslēpti karmā.
Kad dvēsele atbrīvojas no karmas, tā iegūst dievišķu apziņu, zināšanas un laimi.
Katra dvēsele pati atbildīga par savu rīcību tagadnē un nākotnē.
Galvenā lūgšana džainismā ir mantra Navokar, kuru var dziedāt jebkurā diennakts laikā. Izrunājot šīs mantras vārdus, cilvēks izrāda cieņu tām dvēselēm, kuras kļuvušas pilnībā brīvas, atbrīvotām dvēselēm, kuras vēl ieslēgtas ķermenī, garīgajiem skolotājiem un mūkiem. Vēršoties pie šiem cilvēkiem, džainisti gūst iedvesmu pašiem uzsākt ceļu uz dvēseles atbrīvošanu un galamērķa  - mokšas - sasniegšanu.
Dvēseles apziņa ļauj cilvēkam atbrīvoties no materiālās pasaules, padarot cilvēku līdzcietīgu, dod viņam spēju piedot, cienīt citu cilvēku uzskatus.
Jūtu, emociju kontrolei ir liela nozīme, jo pieķeršanās materiālai pasaulei, bailes no zaudējuma var novērst cilvēku no dvēseles patiesās būtības pieņemšanas.
Džainisma praktizēšana
Džainisma ētiskās normas pieprasa, lai cilvēks būtu taisnīgs, godīgs, atturīgs, tiektos pēc pilnīgas atteikšanās no pasaulīgajiem labumiem, strikti ievērotu ahimsa principu.
 
Mahāvīra uzstāja, lai viņa sekotāji ievērotu trīs pamatprincipus: ticētu un pakļautos Mahāvīram, izprastu mācības būtību un ievērotu pareizas rīcības principus.
 
Pareizās rīcības principu ievērošanas nosacījums veicināja džainisma sekotāju noslāņošanos divās grupās - laicīgie cilvēki un mūki. Laicīgajiem reliģijas sekotājiem bija jāievēro džainisma morālās normas. Savukārt mūkiem bija jāievēro askēze, viņi nedrīkstēja ilgstoši uzturēties vienā vietā, viņam jāklīst pa pasauli tērptam vienkāršās drēbēs vai vispār bez apģērba, viņi nedrīkstēja audzēt matus - tie bija jāizplūc no galvas ādas ar visām saknēm. Strikti jāievēro ahimsa.
 
7.jpg
Attēlā - džainistu mūku klostera vadītājs
Džainistu simboli
Svastika - tās četri elementi simbolizē četrus dvēseles pastāvēšanas veidus - dievišķās dvēseles, cilvēku dvēseles, putnu, dzīvnieku, kukaiņu un augu dvēseles, elles radības. Trīs punkti virs svastikas simbolizē trīs pamatelementus - pareizu cīņu, pareizas zināšanas un pareizu izturēšanos. Pusloks virs trīs punktiem simbolizē īpašu vietu Visuma virsotnē, kurp dodas visas dvēseles, kuras sasniegušas mokšu - atbrīvojušās no pārdzimšanas.
 
8.png
Attēlā - džainisma simbols - svastika
 
Plauksta ar riteņa attēlu - simbolizē atteikšanos no dzīvā nogalināšanas.
 
3.png
Attēlā - ahimsa simbols
 
Džainisma karoga krāsas - karoga piecas krāsas simbolizē piecus solījumus.
 
11.jpg
Attēlā - džainisma karogs
 
Tā kā džainisma piekritēji nedrīkst nodarboties ar medībām, zvejniecību, lopkopību un zemkopību (jo arī apstrādājot zemi iespējams nogalināt dzīvas būtnes), tad viņi lielākoties nodarbojas ar tirdzniecību un juveliera darbiem.
 
Džainisma izvirzītās prasības balstītas uz lielu askētismu. Daļa džainistu mūku atsakās arī no apģērba. Bieži vien daudzi džainisma sekotāji apzināti izvēlas bada nāvi. Tas ir iemesls, kādēļ šai reliģijai nav daudz sekotāju, lai gan arī mūsdienās Indijā darbojas džainu klosteri, Indijā dzīvo 5-6 miljoni džainisma piekritēju, džainisma kopienas veidojas arī ārpus Indijas - Ziemeļamerikā, Rietumeiropā, Tālajos Austrumos un Austrālijā.
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 158.lpp.
Kultūras vēsture. Senie laiki (Indijas, Ķīnas, Japānas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas tradicionālā kultūra)/Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 1998. - 224 lpp. - il.: 134.-135.lpp.
Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē, 1.daļa/Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 1998. - 404 lpp. :il.: 256.-257.lpp.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Džainisms
https://en.wikipedia.org/wiki/Siddhashila
https://en.wikipedia.org/wiki/Jain_flag
Attēli:
https://en.wikipedia.org/wiki/Jainism#/media/File:Jain_Prateek_Chihna.svg
https://fr.wikipedia.org/wiki/Ja%C3%AFnisme#/media/File:Mahavir.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Jainism#/media/File:Five_Vows.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Jainism#/media/File:Ahinsa_Parmo_Dharm.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Jainism#/media/File:Acharya_Gyansagar.jpg
https://de.wikipedia.org/wiki/Jainismus#/media/File:Swastik4.svg
https://en.wikipedia.org/wiki/Jainism#/media/File:Ahimsa.svg
https://en.wikipedia.org/wiki/Jainism#/media/File:Jain_flag.jpg