5.
jūnijā
Eksāmens FIZIKĀ 12. klasei
Trenējies ŠEIT!

Teorija

Četras patiesības, astoņposmu ceļš
Budas sniegtā mācība balstīta uz četrām patiesībām par ciešanām, to pārvarēšanu. Sidarts Gautama mācīja par četrām cildenām patiesībām:
1. Ciešanas rada dzīve. Dzīvošana pati par sevi sagādā ciešanas, jo dzīves laikā cilvēkam jāšķiras no patīkamā, jāsaskaras ar nepatīkamo.
2. Ciešanu cēlonis ir cilvēka vēlme baudīt tos labumus, kurus var sniegt dzīve, to cēlonis ir cilvēka kaislības un vēlmes.
3. Lai atbrīvotos no ciešanām, cilvēkam jāatbrīvojas no savām vēlmēm. To var panākt, nonākot īpašā miera stāvoklī - nirvānā.
4. Lai atbrīvotos no savām vēlmēm, jāseko Budas mācībai, jāiet astoņposmu ceļš, jāievēro astoņi principi:
  • pareizi uzskati par ciešanu cēloņiem;
  • pareizās vēlmes (atbrīvoties no ciešanām);
  • pareiza valoda, patiesības meklēšana, atsacīšanās no meliem, rupjībām;
  • pareiza izturēšanās, uzvedība;
  • pareizs dzīves veids, atteikšanās no vardarbības;
  • pareiza piepūle - dzīvot taisnīgu budista dzīvi;
  • pareizi uzskati par to, kas cilvēkam nes ciešanas;
  • pareiza pašiedziļināšanās jeb meditācija, nepriecājoties, neskumstot ne par ko, pilnīgs miera stāvoklis.
 
Paveicot pēdējos astoņposma ceļa posmus, cilvēks var cerēt uz ciešanu izbeigšanos. Astotais posms līdzinās transam, cilvēks vairāk neizjūt saskari ar pasauli, kas atbrīvo no ciešanām. Šo īpašo transa stāvokli dēvē par nirvānu. Nirvāna nav laimīga pēcnāves dzīve vai paradīze debesīs. Nirvāna ir stāvoklis, kad ciešanu vairāk nav, cilvēks tās nejūt.
 
Saskaņā ar Budas mācību, ciešanu īstenie cēloņi un to novēršana ir cilvēka ziņā, to spēj paveikt ikviens. Ciešanu pamatā ir nepiepildītas vēlmes, cilvēka vēlme iegūt nemirstību esot egoisma izpausme, kas ir daudzu problēmu cēlonis. No egoisma ir visgrūtāk atbrīvoties.
 
Buda neatbalstīja badošanos un citas galējības. Viņš aicināja cilvēkus apgūt mācību un apvienot tās sniegtās zināšanas ar ikdienas dzīvi. Taču Budas sekotājiem bija jāievēro stingra disciplīna, jāatsakās no daudzām dzīves sniegtajām ērtībām. Budisma mācekļus dēvē par mūkiem, kuru galvenais iztikas avots bija ubagošana un dāvanas.
 
Sidarts Gautama uzskatīja, ka astoņposmu ceļu var iet jebkurš cilvēks neatkarīgi no sabiedriskā slāņa vai dzimuma. Buda bija pret asiņaino upurēšanu, kas raksturīgs hinduismam. Tā kā mācība vēstīja par ciešanām, to novēršanu, tad budisms bija tuvs vienkāršo cilvēku problēmām. 
 
Līdztekus budām ir arī daudz bodisatvu, kuri atliek savu ieiešanu nirvānā, lai palīdzētu to saniegt citiem budisma sekotājiem. Bodisatvas ir sasnieguši nirvānas robežu, taču paši par budām nekļūst.
 
10.jpg
Attēlā - bodisatva
 
Par budisma simbolu kļuvis aplis vai ritenis. Ar riteņa simbolu apzīmē Budas atklāto astoņposmu ceļu.
 
14.jpg
Attēlā - ritenis dharmačakra
 
11.png
Attēlā - ritenis kā astoņposmu ceļa simbols
 
Savukārt notikumu aplis nozīmē dažādas dzīves norises, kas ir savstarpēji saistītas. Pārraujot šo notikumu apli, cilvēks var sasniegt nirvānu.
Budisma virzieni
Laika gaitā budismam izveidojušies vairāki novirzieni, no kuriem trīs ir visnozīmīgākie.
 
9.png
Attēlā - budisma virzienu izplatība. Oranžā krāsā - vadžrajāna, dzeltenā krāsā - mahājāna, sarkanā krāsā - theravāda
 
1. Theravāda jeb hīnajāna, Dienvidu budisms.
Šis budisma veids izplatīts galvenokārt Dienvidāzijā. Šī virziena sekotāji akcentē cilvēka iedziļināšanos savā dvēselē, mazāk uzmanības pievēršot kopīgiem rituāliem. Theravādas piekritēji uzskata, ka glābšanās ceļš ir pa spēkam tikai dažiem cilvēkiem. Sidartu Gautamu theravādas piekritēji uzskata par skolotāju, kurš rāda pareizo ceļu. Viņuprāt, Gautama nav vienīgais Buda, pirms viņa bijuši 27 cilvēki, kurus var dēvēt par Budu.
 
2. Mahājāna jeb Ziemeļu budisms.
Šis budisma veids izplatīts Austrumāzijā. Mahājānas sekotāji uzskata, ka katrā cilvēkā ir kaut kas no Budas, ticīgajiem jāatmodina ne tikai sevi, bet arī citus, tādēļ viņi akcentē kopīgos budisma rituālus. Viņuprāt, glābšanās ceļu var iet jebkurš cilvēks, tādējādi sasniedzot budas stāvokli. Šīs mācības centrā ir žēlsirdība un līdzcietība.
Sidarts Gautama šiem cilvēkiem ir dievs, kuru var pielūgt.
 
3. Vadžrajāna.
Šis budisma virziens izplatīts Ziemeļāzijā. Vadžrajānas piekritēji uzskata, ka pasaulē pastāv divas patiesības. Viena ir acīmredzamā, otra - dziļākā patiesība. Ticīgā cilvēka uzdevums - izprast dziļākās patiesības. Vadžrajānas budismam raksturīgi maģiskie rituāli.
 
Viens no vadžrajānas paveidiem ir Tibetas budisms. Šī virziena simbols ir lūgšanu dzirnavas, kas izskatās kā rullītis, uz kura uzrakstīta lūgšana.
 
15.jpg
Attēlā - lūgšanu dzirnavas
 
Cik reizes šo rullīti apgriež, tik reizes lūgšana esot noskaitīta. Šīs lūgšanas dzirnavas parasti izmanto tie budisti, kuri neprot lasīt un rakstīt.
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē, 1.daļa/Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 1998. - 404 lpp. :il.: 258.-265.lpp.
Kultūras vēsture. Senie laiki (Indijas, Ķīnas, Japānas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas tradicionālā kultūra)/Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 1998. - 224 lpp. - il.: 132.-133.lpp.
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 160.-161.lpp.
Attēli:
https://fr.wikipedia.org/wiki/Bodhisattva#/media/File:Bodhisattva_Maitreya_(mus%C3%A9e_Guimet)_(5424601351).jpg
https://de.wikipedia.org/wiki/Dharmachakra#/media/File:Dharmachakra.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Dharmachakra#/media/File:Dharmachakra,_withprint_(en).svg
https://en.wikipedia.org/wiki/Theravada#/media/File:Buddhist_sects.png
https://en.wikipedia.org/wiki/Tibetan_prayer_wheel#/media/File:Tibetan_prayer_wheel.jpg