Teorija

Jūnona (sengrieķu mitoloģijā - Hēra)
26.jpg
 
Jūnona bija romiešu ideālās sievas, mātes iemiesojums. Laulību, ģimenes, mātes, sievietes aizgādne. Grieķu kultūras ietekmē Jūnonu uzskatīja par Jupitera sievu; viņa, līdzīgi Hērai, bija visu dievu valdniece.
 
Jūnona attēloja kā skaistu, majestātisku, slaida auguma sievieti, kupliem, gariem matiem, skaistām, lielām acīm. Jūnona valkāja tērpus, kas piesedza visu viņas augumu, atklājot tikai seju, kaklu un rokas.
 
Uzskatīja, ka Jūnonai ir divas padomdevējas - Minerva (gudrības un mākslas dieviete) un Cerēra (auglības un ražas dieviete).
 
Jūnonas atribūti - apmetnis, diadēma. Dievietes svētie dzīvnieki - dzeguze, pāvs. Tā kā Jūnona asociējās arī ar valgmi, arī gaisa mitrumu, tad dieviete Irīda, varavīksnes iemiesojums, tika uzskatīta par Jūnonas kalponi. 
 
Marta pirmajā dienā svinēja Jūnonas svētkus - Matronāliju svētkus, kurus svinēja precētas sievietes (matrona - godājama, precēta sieviete). Matronālijos precētās sievietes tērpās savās labākajās drānās, galvā lika smaržojošus ziedu vainagus un devās uz dievietes Vestas - mājas pavarda un Romas valsts pavarda sargātājas - templi. Šajā dienā - 1.martā - tika veikta upurēšana, lai ģimenē valdītu laime, vīrieši apdāvināja sievas, namamātes klāja mielasta galdu savām verdzenēm.
 
Dievietes Jūnonas vārdā ir nosaukts viens no gada 12 mēnešiem - jūnijs.
 
Minerva (sengrieķu mitoloģijā - Atēna)
29.jpg
 
Minerva ir sena itāļu dievība. Šīs dievības vārds nozīmēja garīgais spēks. Minervu uzskatīja par gudrības, skolotāju, mākslas, mūziķu, dzejas, dzejnieku, medicīnas, ārstu, tirdzniecības, amatu aizbildni. Etruski godāja Minervu kā kalnu dievieti, atklājumu un izgudrojumu aizgādni. Viņa māca, sniedz padomus un atbalstu sievietēm viņu ikdienas darbos.
 
Romā Minervu uzskatīja par kareivīgu dievieti, uz ko norāda gladiatoru cīņas, kas tika rīkotas Minervas svētkos martā - Kvinkvatrijos. Svētki notika no 19. marta līdz 24. martam, tie bija amatnieku un mākslinieku svētki. Par Minervas kareivīgumu liecina arī romiešu karavadoņu veiktie ziedojumi šai dievietei pēc katra veiksmīga karagājiena.
 
Minervas svētie dzīvnieki - pūce un čūska
 
Minerva kopā ar Jūnonu un Jupiteru veidoja Kapitolija dievu triādi. Šiem trim dieviem tika veltīts templis Kapitolija pakalnā.
 
Cerēra (sengrieķu mitoloģijā - Dēmetra)
Ražas un auglības dieviete, bāreņu aizgādne. Cerēru attēloja kā skaistu matronu, kura rokās turēja augļus.
 
Venera (sengrieķu mitoloģijā - Afrodīte)
 
30.jpg
 
Romiešu mīlestības, skaistuma, auglības, labklājības dieviete.
 
Pirmsākumos Venera bija sakņu dārzu aizbildne, vēlāk - pavasara, puķu, dabas skaistuma dieviete. Pastāvēja uzskats, ka Veneras pēcnācēji ir Romas izveidotāji, tādēļ šo dievieti pielūdza kā romiešu tautas ciltsmāti.
 
Venerai, tāpat kā citiem dieviem, tika būvēti tempļi. Pirmais zināmais templis, veltīts Venerai, tika uzcelts 293.gadā pirms mūsu ēras.
 
Veneru simbolizēja balodis, zaķis, magone, roze, mirte.
 
Diāna (sengrieķu mitoloģijā - Artemīda)
31.jpg
 
Ziedošās dabas dieviete, zaļo biržu saimniece, sieviešu un dzīvnieku aizgādne, medību, mēness dieviete. Uzskatīja, ka Diāna spēj sarunāties ar dzīvniekiem, kontrolēt tos. Diānu bieži vien attēloja kā mednieci, tērpušos tunikā un medību apavos, ar loku un bultām. Šo dievieti reizēm attēloja medību suņu vai briežu pavadībā.
 
Šīs dievietes simbols - pusmēness, kuru Diāna nēsāja kā diadēmu. Diānas svētvieta - ozolu birzs.
 
Diāna, tā pat, kā Minerva un Vesta, esot zvērējusi nekad neprecēties.
 
Diānas svētkus svinēja 13.augustā.
 
Bellona (sengrieķu mitoloģijā - Enio)
32.jpg
Attēlā - Bellona un Jāns
 
Romiešu kara dieviete. Šo dievieti uzskata par Marsa māsu. Bellonu attēlo kā kareivi - galvā ķivere, ķermeni klāj aizsargbruņas, rokās šī dieviete tur zobenu, šķēpu un vairogu. Reizēm Bellona rokās turēja degošu lāpu. Heraldikā Bellonu attēloja kā spārnotu dievieti, kura tur ķiveri vai kroni.
 
Visas Romas Senāta sēdes, kas saistītas ar karu ar citām valstīm, notika Bellonas templī. Tā pat šī tempļa priekšā tika izsludināts karš vai miers.
 
Neptūns (sengrieķu mitoloģijā - Poseidons)
34.jpg
 
Jupitera brālis. Pirmsākumos - mākoņu un lietus dievs, taču laika gaitā kļuva par romiešu visu ūdeņu dievu. Romieši pielūdza Neptūnu arī kā zirgu dievu, viņš bija zirgu skriešanās sacīkšu aizgādnis.
 
Neptūnu attēloja kā sportiska auguma vīrieti ar trijžuburi rokās. Dažkārt Neptūnu attēloja braucam ratos, kuros iejūgti zirgi.
 
Neptūnam par godu 23.jūlijā tika svinēti svētki - Neptunāliji. Šo svētku mērķis - sausuma novēršana.
 
Neptūnam, tā pat, kā Marsam, romieši ziedoja vērsi.
 
Vulkāns (sengrieķu mitoloģijā - Hēfaists)
39.jpg
 
Uguns dievs, kalēju un kalves aizgādnis. Vulkāns dieviem izgatavoja bruņas un ieročus. Jupiteram viņš izkala zibens šautras. Vulkāna kalve atradās Etnas vulkānā.
 
Vulkānam par godu 23.augustā tika rīkoti svētki - Vulkanāliji. Šo svētku laikā par godu Vulkānam tika dedzināti ugunskuri, kuros meta ziedojumu - zivis un mazus dzīvniekus (kā aizvietojums cilvēku upurēšanai, kas tika veikta kulta izveides pirmsākumos).
 
Merkūrijs (sengrieķu mitoloģijā - Hermejs)
41.jpg
 
Veiksmes, tirdzniecības, daiļrunības un dzejas dievs, ceļotāju, tirgotāju un zagļu aizbildnis. Pavadīja mirušos uz Mirušo valstību, dievu ziņnesis.
 
Šo dievu attēlo ar spārnotu ķiveri un spārnotām sandalēm, rokās viņš tur kaduceju - spārnotu zizli, ap kuru apvijušās divas čūskas. Ar kaducejas palīdzību varēja samierināt cilvēkus, kuri bija sastrīdējušies.
 
Merkūrija simboli - gailis, auns, kaza, bruņurupucis (leģenda vēsta, ka Merkurijs no bruņurupuča bruņām izgatavojis liru).
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
Mitoloģija/Jans Parandovskis. - Rīga: Zinātne, 1976. - 293 lpp. - il.: 248.-262.lpp.
https://en.wikipedia.org/wiki/Ceres_(mythology)
https://en.wikipedia.org/wiki/Diana_(mythology)
https://en.wikipedia.org/wiki/Bellona_(goddess)
https://en.wikipedia.org/wiki/Neptune_(mythology)
https://en.wikipedia.org/wiki/Vulcan_(mythology)
https://en.wikipedia.org/wiki/Mercury_(mythology)
Attēli:
https://en.wikipedia.org/wiki/Juno_%28mythology%29#/media/File:Juno_sospita_pushkin.jpg
https://fr.wikipedia.org/wiki/Minerve_%28mythologie%29#/media/File:Minerva_MAN_Napoli_Inv6319.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Venus_%28mythology%29#/media/File:Aphrodite_Anadyomene_from_Pompeii_cropped.jpg
https://de.wikipedia.org/wiki/Diana#/media/File:Bardo_Diane_chasseresse.jpg
https://nl.wikipedia.org/wiki/Bellona_%28mythologie%29#/media/File:N29Janus-u-Bellona.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Neptune_%28mythology%29#/media/File:Sousse_neptune.jpg
https://de.wikipedia.org/wiki/Vulcanus#/media/File:Vulkan_-Thorvaldsen_-_Rosenberg.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Mercury_%28mythology%29#/media/File:S03_06_01_020_image_2551.jpg