Teorija

Skandināvu mitoloģijā pastāv arī otra dievu grupa - vāni, kas bija auglības, jūras un pārticības dievi. Šie dievi saistīti ar gudrību, dabu, maģiju. Vāni spēja ielūkoties nākotnē. Pastāv uzskats, ka vāni ir vecākas dievības par āsiem. Vānu kults vairāk bija izplatīts tajos reģionos, kur cilvēki lielākoties nodarbojās ar zvejniecību.
 
Vāni dzīvoja vānu pasaulē - Vānheimā. Vānheima atradās uz rietumiem no Midgardas un Āsgardas.  
 
71.png
Attēlā - pasaules uzbūve seno ģermāņu skatījumā. Centrā atrodas Midgarda.
 
Vānu un āsu karš
Abu dievu grupu kara cēlonis - burves Gulveigas nogalināšana. Vāni radīja Gulveigu no zelta un nosūtīja to uz Midgardu, lai sabojātu cilvēku tikumus, jo vāni bija neapmierināti, ka cilvēki slavina tikai un vienīgi āsus. Gulveiga ieradās arī Āsgardā. Āsi centās ļauno burvi nogalināt. Pēc Gulveigas nogalināšanas vāni aplenca Āsgardu. Cīņu uzsāka Odins, iemetot vānu pulkā savu burvju šķēpu.
 
43.jpg
Attēlā - Odins raida savu šķēpu vānu karaspēkā
 
Sākās sīvas cīņas starp āsiem un vāniem. Cīņu laikā vāni sagrāva Āsgardas mūrus, šķita, ka uzvara tiks vāniem, taču āsi sāka ņemt virsroku. Dievi nolēma slēgt miera līgumu, savstarpēji apmainoties ar ķīlniekiem - pie vāniem devās āsu dievs Hēnirs, savukārt pie āsiem devās vānu dievs Njords, kuram sekoja viņa bērni Freirs un Freija.
 
Njords
Skandināvu mitoloģijā auglības, jūras un jūrasbraucēju, zvejnieku un jūras dzīvnieku mednieku dievs. Viņš pārvalda jūru, vēju, arī uguni. Njords ir bagāts dievs. Precējies ar medību dievieti Skadi, vānu Freira un Freijas tēvs.
 
73.jpg
Attēlā - Njords
 
Mīti vēsta, ka Njords un Skadi nespēja dzīvot kopā, jo Skadi, dzīvojot Njorda mājā, ilgojās pēc kalniem un meža dzīvniekiem, viņu traucēja kaiju klaigas, savukārt Njords, dzīvojot pie Skadi, vēlējās atgriezties pie jūras. Šī iemesla dēļ dievi izšķīrās. 
 
74.jpg
Attēlā - Njords un Skadi
 
Pēc āsu un vānu kara Njords un viņa bērni, saskaņā ar āsu un vānu savstarpējo gūstekņu apmaiņu, devās pie āsiem. Tuvojoties Ragnarokam, Njords atgriezīsies pie vāniem.
 
Njorda atribūts - airis.
 
Freirs
Skandināvu mitoloģijā - auglības dievs, viens no nozīmīgākajiem dieviem. Viņa pārziņā ir lietus, saule, lauku auglība, vasara. Njorda dēls, dievietes Freijas dvīņubrālis. Freiru uzskatīja par visskaistāko no vāniem.
 
77.jpg
Attēlā - Freirs, burvju zobens, zelta mežakuilis
 
Freiram nepatīk strīdi, kari, viņa aizgādībā ir miers gan cilvēku vidū, gan arī starp dažādām tautām. Mīti vēsta, ka Odins esot ieradies Skandināvijā un nomitinājis Freiru Upsalā (pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā). Freirs šeit esot izveidojis svētvietu. Freiru uzskata par Zviedrijas karaliskās ģimenes priekšteci.
 
Freira pielūgšanas centrs atradās Upsalā. Cilvēki šo dievu pielūdza, lai garantētu sev bagātīgu ražu.
 
Pēc āsu un vānu kara Freirs kopā ar tēvu un māsu nonāca pie āsiem.
 
Freiram ir savs kalps un ieroču nesējs Skirnirs.
 
Freira atribūti:
  • zelta mežakuilis Gullinbursti, kura mugurā Freirs pārvietojās pa pasauli. Šo dzīvnieku izgatavoja rūķi. Mežacūkas spalva mirdzēja tik spoži, ka izgaismoja visu savā ceļā. Šis dzīvnieks spēja ļoti ātri pārvietoties pa pasauli;
  • kuģis Skidbladnirs. Kuģis bija tik liels, ka tajā varēta ietilpt visi dievi. Tiklīdz kuģim uzvilka buras, tā uzreiz sāka pūst ceļavējš. Kuģis varēja pārvietoties gan pa ūdeni, gan pa sauszemi. Kad ceļojums bija galā, kuģi varēja salocīt un ielikt sev kabatā. Kuģi izgatavoja rūķi, kuri to uzdāvināja dievam Lokijam, bet Lokijs to atdeva Freiram;
78.jpg
Attēlā - rūķi, zelta mežakuilis, kuģis
 
burvju zobens. Šis zobens spēja piedalīties cīņā viens pats, ja zobena īpašnieks bija ļoti gudrs. Freirs atdeva savu burvju zobenu, jo vēlējās iegūt par sievu milzi Gerduru.
 
Freiram un milzei Gerdurai piedzima dēls, nākamais zviedru karalis Fjelnirs, leģendārais Upsalas valdnieks, kurš kļuva par Inglingu dinastijas ciltstēvu (Inglingi - valdnieku dinastija, pirmie Zviedrijas un Norvēģijas valdnieki; pirmās dinastijas Inglingi dzīvojuši Upsalā).
 
Mīti vēsta, ka Ragnarokā Freirs cīnīsies ar uguns milzi Surtu un tiks nogalināts.
 
Freija
Skandināvu mitoloģijā - auglības, ražas, mīlasskaistuma, kara un nāves dieviete. Visskaistākā no dievietēm. Njorda meita, dieva Freija dvīņumāsa. Kopā ar tēvu un brāli nonāk pie āsiem. Freija prata burt, savas zināšanas viņa nodeva arī āsiem.
 
81.jpg
Attēlā - Freija
 
Āsgardā Freija kopā ar Odinu izlemj - kurus karavīrus uzņemt Valhallā. Daļa mirušo kareivju dodas pie Odina, daļa - pie Freijas. Freija ir valkīru vadone.
 
Mīti vēsta, ka Freijas vīrs ir cilvēks Ods. Odam un Freijai ir divas meitas. Ods ļoti bieži ceļoja pa pasauli, ilgstoši neatgriezās mājās. Tad Freija devās savu vīru meklēt, pieņemot citu sieviešu vārdus.
 
79.jpg
Attēlā - Ods dodas ceļojumā
 
Reiz Ods neatgriezās no sava ceļojuma, neviens nezināja - kur viņš atrodas. Freija, skumdama pēc bez vēsts pazudušā vīra, raudājusi "sarkana zelta asaras", kas pārvērties par dzintaru.
  
Freijas atribūti:
  • apmetnis no vanaga spalvām. Šis apmetnis ļauj dievietei pārvērsties par jebkuru putnu;
  • rūķu darināta burvju kaklarota Brisingamena. Kad Freija uzlika šo kaklarotu, viņas valdzinājumam nespēja pretoties nedz dievs, nedz cilvēks. Šī kaklarota palīdzēja armijai, kuru Freija atbalstīja kaujas laikā;
80.jpg
Attēlā - Freija un burvju kaklarota
 
kaķu vilkts pajūgs. Kaķi ir milzīga izmēra - lauvas lielumā;
kaujas mežakuilis Hildisvins. Jāšus uz šī dzīvnieka Freija devās kaujas laukā. 
  
Gulveiga 
 
Skandināvu mitoloģijā - ļaunā burve, kuru vāni sūtīja pie āsiem. Gulveiga iemiesoja zeltu, tā negatīvo ietekmi. Āsi vairākkārt centās nogalināt ļauno burvi, taču viņa atkal un atkal atdzima. Pēc trešā mēģinājuma Gulveigu nogalināt, viņa atkal atdzima un kļuva par gudru un prasmīgu pareģotāju.Gulveigas ierašanās Āsgardā izprovocēja āsu un vānu karu, skandināvu izpratnē - pirmo karu pasaules vēsturē.
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
 
https://lv.wikipedia.org/wiki/Vāni
https://en.wikipedia.org/wiki/Vanir
https://lv.wikipedia.org/wiki/Njords
https://lv.wikipedia.org/wiki/Freirs
https://en.wikipedia.org/wiki/Freyr
https://lv.wikipedia.org/wiki/Freija
https://en.wikipedia.org/wiki/Freyja
https://lv.wikipedia.org/wiki/Brisingamena
https://en.wikipedia.org/wiki/Gullveig
Attēli:
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D1%85%D0%B5%D0%B9%D0%BC#/media/File:Edda_9_Werelden.png
https://en.wikipedia.org/wiki/Odin#/media/File:%C3%86sir-Vanir_war_by_Fr%C3%B8lich.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Nj%C3%B6r%C3%B0r#/media/File:Nj%C3%B6r%C3%B0r_%281832%29_from_Die_Helden_und_G%C3%B6tter_des_Nordens,_oder_Das_Buch_der_sagen.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Nj%C3%B6r%C3%B0r#/media/File:Niorder_und_Skadi_auf_dem_Wege_nach_Noatun_after_an_original_by_W_Engelhard_by_F_W_Heine.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Gullinbursti#/media/File:Freyr_by_Johannes_Gehrts.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Sk%C3%AD%C3%B0bla%C3%B0nir#/media/File:The_third_gift_%E2%80%94_an_enormous_hammer_by_Elmer_Boyd_Smith.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Freyja#/media/File:Freya_by_C._E._Doepler.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/%C3%93%C3%B0r#/media/File:Odur_verl%C3%A4sst_abermals_die_trauernde_Gattin.jpg
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D1%80%D0%B5%D0%B9%D1%8F#/media/File:Freya_by_Penrose.jpg