Kultūra tulkojumā no latīņu valodas vārda cultura nozīmē apstrādāšana, audzināšana, izglītošana.
Izskaidrot kultūras jēdzienu vienā vārdā nav iespējams, laika gaitā radušies vairāki simti šī termina definīciju - ja 19.-20. gs. mijā pastāvēja tikai 7 kultūras jēdziena definīcijas, tad 20. gs. 60 gados tika uzskaitītas 250 kultūras jēdziena definīcijas.
Kultūru neveido saskaitāmu priekšmetu kopums, tā ir cilvēka eksistences veids, kas izpaužas cilvēka radītajās lietās un attieksmē pret dažādiem kultūras elementiem. Kultūra ietver sevī tehnoloģijas, mākslu, literatūru, mūziku, teātri, arhitektūru, zinātni, reliģiju, konkrētu sabiedrības grupu uzvedību un paradumus. Kultūra ir veids, kā cilvēki dzīvo saskaņā ar saviem uzskatiem, valodu, vēsturi, kā cilvēki ģērbjas, veido attiecības ar dabu un līdzcilvēkiem.
Dienvidāzijas sieviešu tradicionālais tērps - sari
Visas parādības, kas saistās ar kultūru, var iedalīt trīs grupās:
- Garīgā kultūra - viss, kas radies un attīstījies cilvēka prātā: uzskati, idejas, nostāsti, mūzika, svētki, zinātne, rituāli, tradīcijas u.c.
- Materiālā kultūra - visi cilvēka radītie priekšmeti: mākslas darbi, celtne, apģērbs, ierīces, instrumenti u.c.
- Kultūras institūcijas - cilvēku veidotas iestādes, kas veicina kultūras attīstību: teātris, bibliotēka, izstāžu zāle, muzejs, kinostudija, interešu grupa u.c.
Svarīgi!
Kultūra ir cieši saistīta ar cilvēku un viņa darbību, tā ir radusies līdz ar cilvēku un attīstās līdz ar cilvēku.
Kultūras un cilvēka personības veidošanās ir savstarpēji saistīti - ikdienā cilvēks iepazīst iepriekšējo paaudžu radītās kultūrattiecības (māksla, tehniskie sasniegumi u.t.t.), izvērtē tās un zināmā mērā pārveido vadoties pēc saviem vērtību kritērijiem.
Kultūra kā attieksmju sistēma
Kultūra ir arī cilvēka attieksme pret paša radīto un dabas radīto pasauli (tas, kā cilvēks izmanto vai neizmanto noteiktas iespējas un sasniegumus). Katrā reģionā dabas apstākļi ir atšķirīgi, cilvēks spiests piemēroties apkārtējai videi, tādējādi radot dažādas attieksmes.
Izšķir trīs attieksmju grupas:
- simboliskās attieksmes : zīmes (grafiskas, žestu valoda), valoda, rakstība, māksla;
- sociālās attieksmes : formālās attieksmes - attiecības ģimenē, tradīcijas, attieksme pret likumu, institūcijas; neformālās attieksmes - mīlestība, simpātijas, draudzība u.c.;
- instrumentālās attieksmes : cilvēka prasme izgudrot, pārveidot, izgatavot, izgudrojumi (tehnika, darbarīki, ieroči), kā arī prasme ar tiem rīkoties.
Simboliskā attieksme.
Senās Ēģiptes rakstu zīmes - hieroglifi
Instrumentālā attieksme.
Seno romiešu akvedukts, 19. gs. p.m.ē.
Instrumentālā attieksme.
Izpletnis, 15. gs.
Kultūras attīstības līmeni nosaka attieksmju sistēmas sarežģītība - cik sarežģīta ir rakstība, tehnisko izgudrojumu līmenis, attiecību līmenis u.t.t.
Kultūra kā zīmju un simbolu kopums
Visa apkārtējā pasaule uzrunā cilvēku dažādu zīmju un simbolu valodā, tie piešķir visam noteiktu jēgu. Visu dzīvi cilvēks mācās nolasīt šos simbolus, izskaidrot tos, taču katrs cilvēks šos simbolus skaidros savādāk.
Piemēram:
- Žestu valoda (cilvēka pozas) - katram žestam, pozai ir noteikta nozīme, simboliskā veidā tie izsaka cilvēka noskaņojumu, attieksmi pret notiekošo. Iemācoties nolasīt šos simbolus, cilvēkam vieglāk kontaktēties, rodas iespēja novērst konfliktu, kontrolēt situāciju un vērst to sev par labu.
- Simbolu grafiskie attēli, atveidi rotaslietās, tetovējumos simbolu veidā sniedz informāciju par to īpašnieku.
- Vizuālais tēls (apģērbs, tā krāsa, matu sakārtojums u.c.).
- Apkārtējās vides sakārtotība vai nesakārtotība liecina par cilvēku kultūras līmeni.
Simboli jau kopš seniem laikiem palīdz izteikt sakrālo (svēto) un profāno (ikdienišķo). Daži sakrālie simboli - Ūdens simbolizē pasaules radīšanu, Zeme - Māti radītāju, sakrālais koks - Pasaules centrālo asi.
Pasaules koks Igdrasils
Kultūra kā vērtību sistēma
Cilvēka garīgā pasaule saistīta ar viņa vērtīborientāciju, kas izpaužas cilvēka izvēlē konkrētā situācijā. Ar izvēles palīdzību cilvēks izsaka savu attieksmi pret notiekošo, demonstrē savu vērtību sistēmu.
Pastāv divu veidu vērtības - augstākās un zemākās.
- Augstākās vērtības cilvēkus apvieno, tās ir mūžīgas. Augstākās vērtības ir mīlestība, godīgums, svētums, draudzība u.c.
- Zemākās vērtības ir pārejošas, tās cilvēkus pretstata. Pie zemākām vērtībām attiecas nauda, lietas u.c.
Tā kā katram cilvēkam izpratne par vērtībām ir atšķirīga un subjektīva, tad orientēties palīdz tās vērtības, kuras sabiedrība atzinusi par mūžīgām (klasiskām) - godīgums, taisnīgums, pienākuma un atbildības sajūta, labā un ļaunā izpratne, sirdsapziņa. Cilvēku, kurš šīs īpašības pieņēmis kā savas, dēvē par augstas kultūras cilvēku, bet tautu, kurai raksturīgas šīs īpašības - par augstas kultūras tautu.
Kultūra kā dialogs
Dialogs ir divu cilvēku saruna, kuras laikā tiek iegūta informācija, uzdoti jautājumi un izdarīti secinājumi. Dialogs ir iespējams arī ar kultūru.
Dažādu laikmetu "saruna". Mūsdienu cilvēks, iepazīstot senāka laikmeta kultūru (piemēram, Senās Ēģiptes kultūru), salīdzina iegūto informāciju no mūsdienu cilvēka skatu punkta, izdara secinājumus, rodas dažādi jautājumi. Tādējādi notiek dialogs starp 21.gadsimtu un 4.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.
Gizas piramīdas
2. Dialogs starp cilvēku un Dievu. Katram cilvēkam ir savi priekšstati par Dievu. Pārdomājot senās patiesības, cilvēkam rodas savi priekšstati, secinājumi, jautājumi. Arī vēršoties pie Dieva ar lūgšanām notiek dialogs. Tādējādi veidojas dialogs starp cilvēku un Dievu.
3. Dialogs starp kultūru un civilizāciju. Civilizācijas jēdziens saistīts ar cilvēka radošajiem sasniegumiem, kas ir materializēti - mašīnas, iekārtas u.c. Civilizācijas sasniegumus iespējams pārņemt no vienas kultūras uz otru (piemēram, iegādāties izstrādājumus, iekārtu rasējumus). Vēl viens civilizācijas jēdziena skaidrojums - daudzslāņaina sabiedrība ar attīstītu rakstību, zinātni, mākslu, reliģisko dzīvi. Kultūra papildina civilizācijas sasniegumus, piešķir tiem konkrētā reģiona neatkārtojamību.
4. Dialogs starp cilvēku un mākslu. Māksla ir svarīga kultūras sastāvdaļa. Tā uzrunā cilvēka emocijas, caur jūtām iedarbojas uz cilvēka prātu. Mākslas darbam ir liela loma personības garīgās pasaules veidošanā, sevis izzināšanā, tādējādi mākslas ietekmē kultūras attīstības gaitu.
Mākslinieks rada savu mākslas darbu, izpaužot tajā savas emocijas, uzskatus. Aplūkojot mākslas darbu, skatītājam rodas savi jautājumi, tādējādi veidojas dialogs starp mākslas darba radītāju un skatītāju, klausītāju.
K.D.Frīdrihs "Dzīves skatuve"
Mākslas valoda ir īpaša, tā uzrunā cilvēku ar skaņu, krāsu, tekstu, zemtekstu. Lai šo valodu saprastu, cilvēkam jābūt izglītotam, tam nepieciešamas emocijas, sirds atvērtība. Jo emocionālāks un atvērtāks ir cilvēks, jo vienkāršāk izprast mākslas pasauli. Diemžēl ne vienmēr cilvēks spēj uztvert mākslas valodu, tādēļ dialoga vietā rodas nesapratne.
Ž.Griss "Pikaso portrets"
Papildinformācija: