4. Aprēķini, kad gāzveida vielas tilpums ir mērīts apstākļos, kuri atšķiras no normāliem

Zinātnē ir pieņemts par normāliem apstākļiem uzskatīt normālo temperatūru un normālo spiedienu.

Temperatūru var izteikt, izmantojot dažādas mērīšanas skalas. Piemēram, par normālu uzskata temperatūru, kas ir vienāda ar \(0\) grādiem Celsija skalā (\(t=0\ \mathrm{°C}\)) vai arī \(273,15\) grādiem pēc Kelvina skalas (\(T\approx 273\ \mathrm{K}\)). Turklāt \(T=273+t\).

 
Spiedienu pēc starptautiskās vienību sistēmas SI mēra paskalos (\(\mathrm{Pa}\)), bet tehnikā un sadzīvē spiediena lieluma raksturošanai vēl joprojām plaši lieto arī citas vienības, piemēram, atmosfēras (\(\mathrm{atm}\)) un dzīvsudraba staba milimetrus (\(\mathrm{mm\ Hg}\)). Par normālu ir pieņemts uzskatīt spiedienu, kas ir vienāds ar \(101,3\ \mathrm{kPa}\), \(\mathrm{1\ atm}\) vai arī \(\mathrm{760\ mm\ Hg}\).

Ja gāzveida vielas tilpums mērīts apstākļos, kuri atšķiras no normāliem, tad, pirms aprēķina šīs vielas daudzumu, jānosaka, cik liels būtu dotās vielas tilpums normālos apstākļos. Šāda veida aprēķiniem ir ērti izmantot Klapeirona vienādojumu $\frac{p_1\cdot V_1}{T_1}=\frac{p_2\cdot V_2}{T_2}$, kur fizikālo lielumu skaitliskās vērtības, ko ievieto vienā pusē (piemēram, kreisā), ir attiecināmas uz normāliem apstākļiem. Tātad, lai aprēķinātu, cik lielu tilpumu ieņemtu kāda gāze normālos apstākļos, ja atšķirīgos apstākļos šī gāze ieņem tilpumu \(\mathrm{V_2}\), ir jāizmanto pārveidots Klapeirona vienādojums:

 

Veicot šādus aprēķinus (piemēram, aprēķinot, cik lielu tilpumu ieņemtu kāds gāzveida vielas daudzums apstākļos, kas atšķiras no normāliem), var izmantot arī Klapeirona-Mendeļejeva

vienādojumu ideālai gāzei:

$p\cdot V=\frac{m}{M}\cdot R\cdot T$, kur

 

 Materiālu izstrādāja M. Gorskis un A. Zaičenko