Teorija

Makroekonomika un tās rādītāji
"Makroekonomika izskaidro likumsakarību tautsaimniecībā, kas nosaka ražošanas apjomu, inflāciju, nodarbinātību, iedzīvotāju reālos ienākumus.
 
Makroekonomika arī sniedz zināšanas, kā valsts ekonomiskā politika varētu veicināt ražošanas attīstību, nodarbinātību, inflācijas samazināšanu un ekonomikas izaugsmi.
 
Par valsts makroekonomisko attīstību var spriest pēc šādiem rādītājiem:
  •  IKP uz vienu iedzīvotāju;
  • reālā IKP pieauguma tempi;
  • inflācijas temps;
  • bezdarba līmenis;
  • investīcijas u.c."
 
Iekšzemes kopprodukts
"Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir valsts tautsaimniecībā gada laikā saražotais galaprodukts naudas izteiksmē."
  
Galaprodukts ir preces un pakalpojumi, kas paredzēti galīgajam patēriņam.
  
"Nacionālais kopprodukts (NKP) parāda to galapreču un pakalpojumu summu, ko gada laikā radījuši  valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan iekšzemē, gan ārzemēs."
  
Svarīgi!
NKP = IKP - galaproduktu summa (LV saražojuši ārzemnieki) + galaproduktu summa (ārzemēs nopelnījuši LV uzņēmumi un nopelnījusi strādnieki)
  
"Nominālo IKP iegūst, summējot galapreču un galapakalpojumu fiziskā apjoma reizinājumu ar konkrētā gada faktiskajām cenām (vidējām cenām)."
  
Nominālais IKP tiek rēķināts faktiskajās cenās, tāpēc  nominālā IKP pieaugums ietver sevī gan saražotās produkcijas apjoma izmaiņas, gan cenu izmaiņas.
 
Reālais IKP tiek rēķināts salīdzināmās cenas - izvēloties viena konkrēta gada, ko sauc par bāzes gada, cenas.  Parasti par bāzes gadu izvēlās gadu, kas beidzas ar "0" vai "5" (piemēram, 2000. vai 2005. gads)". Reālais IKP ietver sevī tikai apjoma izmaiņas, bet neietver cenu izmaiņas.
 
Ekonomikas augsmi mēra ar reālā IKP pieaugumu.
 
  
Piemērs:
Aprēķināsim nominālo IKP 2000. un 2008. gadā! (Skatīt dotos lielumus un aprēķinu zemāk dotajā tabulā)
 
Pieņemsim, ka valsts tautsaimniecība ražo tikai kinoteātra izrādes un šokolādes.
2008. gadā nominālais IKP salīdzinot ar 2000. gadu ir palielinājies divas reizes.
 
 
Gads
Prece / pakalpojums
Ražošanas apjoms
Cena, eiro
Nominālais IKP (eiro)
                                     
2000
Teātra izrāde
Šokolāde
400
3000
1,00
0,20
400 * 1,00 = 400
3000 * 0,20 = 600
400 + 600 = 1000
2008
Teātra izrādes
Šokolādes
330
2000
3,00
0,55
330 * 3,00 = 990
2000 * 0,55 = 1100
990+ 1100 = 2000
 
Tā kā nominālais IKP 2008. gadā ir palielinājies divas reizes:
 
Nominālais IKP 2008. : Nominālais IKP 2000.
2000 : 1000 = 2 (reizes)
 
varētu domāt, ka valsts iedzīvotāji var divas reizes vairāk ēst šokolādes un apmeklēt teātrus, taču, salīdzinot ražošanas, var redzēt, ka 2008. gadā reāli tiek ražots mazāk nekā 2000. gadā - par 70 teātra izrādēm un 1000 šokolādēm.
 
Svarīgi!
"Reālo IKP aprēķina, summējot galapreču un galapakalpojumu fiziskā apjoma reizinājumu ar izvēlētā bāzes gada vidējām cenām."
 
Piemērs:
Aprēķināsim reālo IKP 2000. un 2008. gadā! (Skatīt dotos lielumus un aprēķinu gaitu zemāk dotajā tabulā)
  
Bāzes gads ir 2000. gads (parasti bāzes gads beidzas ar "0" vai "5").
 
Gads
Prece / pakalpojums
Ražošanas apjoms
Cena, eiro
Reālais IKP, eiro
                                 
2000
Teātra izrāde
Šokolāde
400
3000
1,00
0,20
400 * 1,00 = 400
3000 * 0,20 = 600
400 + 600 = 1000
2008
Teātra izrāde
Šokolāde
330
2000
1,00
0,20
330 * 1,00 = 330
2000 * 0,20 = 400
 
 
 
 
330 + 400 = 730
 
  • 2000. gada reālo IKP aprēķina, sareizinot 2000. gada ražošanas apjomu ar bāzes gada cenām (skatīt aprēķina gaitu augstāk dotās tabulas pirmajā rindā, pēdējā kolonnā). Reālo IKP 2000. gadā iegūst, saskaitot teātra izrāžu un šokolādes reizinājumus.
  • 2008. gada reālo IKP aprēķina, sareizinot 2008. gada ražošanas apjomu ar bāzes gada cenām (skatīt aprēķina gaitu augstāk dotās tabulas trešajā rindā, pēdējā kolonnā). Reālo IKP 2008. gadā iegūst, saskaitot teātra izrāžu un šokolādes reizinājumus.
Aprēķināsim, par cik reālais IKP ir palielinājies 2008. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu:
  
1000 - 730 = 270 (eiro)
  
Tātad reālais IKP 2008. gadā būs par 270 eiro mazāks nekā 2000. gadā.
 
Reālais IKP daudz objektīvāk raksturo gan situāciju ražošanā, gan iedzīvotāju patēriņa iespējas.
Nominālo IKP pieaugumu bieži var iegūt, izmantojot inflāciju, kad aug preču cenas, bet nepalielinās ražošanas apjoms.
 
Reālo IKP var izteikt pēc šādas formulas:
Reālais IKP=Nominālais IKPIKP cenu indekss
 
"Potenciālais IKP ir maksimāli iespējamo galapreču un pakalpojumu daudzums, ko var saražot tautsaimniecībā, pilnīgi izmantojot visus ražošanas resursus."
  
Galaprodukts un starpprodukts
"IKP definīcijā ir teikts, ka iekšzemes kopproduktā tiek ieskaitīta tikai galaprodukta, t.i., galapreču un pakalpojumu, vērtība."
  
Galaprodukts ir preces un pakalpojumi, kas paredzēti galīgajam patēriņam.
Starprodukts ir preces vai pakalpojumi, kuri tiek izmantoti, lai radītu kādu citu preci vai pakalpojumu.
  
Piemēram, ja Anna nopirks veikalā miltus, lai pagatavotu cepumus, tad milti būs galaprodukts, bet, ja uzņēmums iegādāsies miltus, lai pagatavotu torti pārdošanai, tad milti būs starpprodukts.
 
"Pievienotā vērtība ir starpība starp kopējo preču un pakalpojumu vērtību un ražošanā izlietoto starpprodukta vērtību."
 
Piemērs:
Aprēķināsim summu, kāda tiks ieskaitīta valsts IKP no maizes cepšanas!
 
Maizes cepšanā izdalām sešus posmus: labības audzēšana, labības malšana, mīklas izgatavošana, maizes cepšana, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība.
 
Katrā posma tiek radīta jauna vērtība - pievienotā vērtība. (Skatīt zemāk redzamo tabulu)
 
Ražošanas posmi
Starpprodukta vērtība (eiro)
Ieņēmumi no produkcijas pārdošanas (eiro)
Pievienotā vērtība (eiro)
Labības audzēšana
0
25
25
Labības malšana
25
40
15
Mīklas izgatavošana
40
60
20
Maizes cepšana
60
75
15
Vairumtirdzniecība
75
90
15
Mazumtirdzniecība
90
110
20
KOPĀ
290
400
110
  
Jaunradīto vērtību (pievienoto vērtību) rada darbs un uzņēmējdarbība, tāpēc to var uzskatīt kā samaksu par darbu un peļņu.
 
Varbūt šķiet, ka IKP būtu jāieskaita 400 eiro, jo tādu summu ieguva, pārdodot visu saražoto maizi.
 
Tomēr tabulā redzams, ka labības malšanas uzņēmums miltus pārdeva par 40 eiro, bet no tiem 25 eiro veidoja labības malšanas cena.  Labības malšanas uzņēmums radīja jaunu vērtību (pievienoto vērtību) par 15 eiro:
 
40 - 25 = 15 (eiro)
 
Savukārt maizes mīklas izgatavošanas uzņēmums nopirka miltus par 40 eiro, no kuriem izgatavoja mīklu, un pārdeva to par 60 eiro maizes cepšanas uzņēmumam. Mīklas izgatavošanas uzņēmums radīja pievienoto vērtību 20 eiro:
 
60 - 40 = 20 (eiro)
 
Mūsu piemērā IKP būtu jāieskaita tikai 110 eiro, t.i., pievienotā vērtība, kas rodas visos ražošanas posmos. Tā ir vienāda ar galaprodukta - maizes - mazumtirdzniecības cenu.
 
Galaprodukta vērtību var iegūt, ja no visiem ieņēmumiem, kas iegūti, pārdodot visas preces, atņem starpprodukta vērtību.
Piemērā: 400 - 290 = 110 (eiro)
 
Iekšzemes kopprodukta aprēķināšanas metodes
IKP.png
  
Aprēķinot IKP pēc izdevumu metodes, tajā ietver:
  • patērētāju izdevumus (C);
  • valdības izdevumus (G);
  • investīcijas (I);
  • neto eksportu (Xn).
 
Neto eksports = Eksports - Imports
Svarīgi!
IKP = C + G + I + Xn
  
Aprēķinot IKP pēc ienākumu metodes, jāsummē visi ienākumi, ko iegūst mājsaimniecības, pārdodot resursus, un uzņēmumi, veicot komercdarbību.
Svarīgi!
IKP = alga + rente + procenti + peļņa + amortizācijas atskaitījumi + netiešie nodokļi
  
IKP neieskaita:
  1. Valsts transfertmaksājumus - pensijas, pabalstus.
  2. Privātos transfertmaksājumus - naudas pārvedumus, dāvinājumus, mantojumus.
  3. Darījumus ar vērtspapīriem, jo mainās tikai vērtspapīru īpašnieks, bet jauna vērtība netiek radīta. IKP palielināsies par summu, ko darījuma dalībnieki samaksā brokerim par šī pakalpojuma veikšanu.
  4. Darījumus ar lietotām precēm, jo to vērtība IKP tika ieskaitīta tad, kad šī prece tika pārdota pirmo reizi."
 
Iekšzemes kopprodukts kā dzīves līmeņa rādītājs
 
Parasti IKP izmanto, lai salīdzinātu dzīves līmeni dažādās valstīs.
Lai salīdzinātu dzīves līmeni dažādās valstīs, lieto IKP uz vienu iedzīvotāju.
 
Svarīgi!
IKP uz vienu iedzīvotāju = IKP : iedzīvotāju skaits
 
Tā kā cenu līmenis dažādās valstīs atšķiras, IKP uz vienu iedzīvotāju tiek pārrēķināts, ņemot vērā cenu līmeņa atšķirības. Šādu rādītāju sauc par "IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standartiem".
 
Makroekonomikas rādītāji
"Tīro iekšzemes kopproduktu iegūst, ja no IKP atņem to ražošanas līdzekļu vērtību, kura ražošanas procesā zaudējusi savu vērtību, t.i., atskaita amortizācijas atskaitījumus.
 
Svarīgi!
Tīrais IKP = IKP - amortizācija
 
Nacionālais ienākums parāda, kādu summu gada laikā iegūst mājsaimniecības un visi uzņēmumi, pārdodot savus resursus. Nacionālais ienākums parāda visu iedzīvotāju gūtos ienākumus - peļņas, rentes, darba algas un procentu veidā.
 
Nacionālo ienākumu aprēķina, ja no tīrā IKP atskaita netiešos nodokļus, kurus pievieno precēm pārdošanas procesā.
 
Svarīgi!
Nacionālais ienākums = Tīrais IKP - netiešie nodokļi
 
  
Personiskais ienākums parāda tos līdzekļus, kuri pienākas mājsaimniecībām.
 
Svarīgi!
Personiskais ienākums = Nacionālais ienākums - sociālas apdrošināšanas maksājumi - uzņēmumu ienākuma nodoklis - nesadalītā peļņa + transfertmaksājumi
  
Rīcībā esošais ienākums ir summa, ar kādu varēs rīkoties, reāli izdot mājsaimniecības - ievērojami atšķiras no personiskā ienākuma, jo strādājošie saņem bruto algu, bet tērēt var tikai neto algu - šīs summas atšķiras, jo no algas tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis."
 
Svarīgi!
Rīcībā esošais ienākums = Personiskais ienākums - iedzīvotāju ienākuma nodoklis
  
  
Atsauce:
M. Siņicins, Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei. - Rīga: Raka 2001, -297 lpp. :il izmantotā literatūra: 228. - 232. lpp.