Teorija

Algoritms ir saprotamu, precīzu, viennozīmīgi izpildāmu darbību virkne, kuras izpildes rezultātā tiek atrisināts noteikts uzdevums.
 
Lai izveidotu pareizu algoritmu, jāievēro noteikti nosacījumi:
  • jāpieraksta izpildītājam saprotamā formā. Ja algoritms būs pierakstīts formā, ko izpildītājs nesaprot, rezultātu iegūt nevarēs;
  • jāpieraksta precīzi pa soļiem, lai dažādi izpildītāji, to izpildot, iegūtu vienādu rezultātu. Vairākiem cilvēkiem izpildot vienu un to pašu algoritmu, būtu jāiegūst arī viens un tas pats rezultāts;
  • katrs solis ir atsevišķa, konkrēta, pabeigta darbība.
 
Sadzīvē par algoritmu uzskata instrukciju, kurai sekojot var sasniegt paredzēto mērķi, piemēram:
  • ēdiena pagatavošanas recepte;
  • sadzīves tehnikas, piemēram, mikroviļņu krāsns lietošanas instrukcija;
  • spēles, piemēram, monopola, šaha vai basketbola noteikumi.
 
Algoritma pieraksta veidi:
1)Vārdiskais – pieraksts cilvēkiem saprotamā un vispārpieņemtajā valodā un veidā;
Piemērs:
Saldējuma kokteiļa pagatavošana (recepte 1 porcijai)
Nepieciešams 100 g sulas un 50 g saldējuma. Ieliek blenderī saldējumu, ielej sulu. Ieslēdz blenderi un kuļ 3 minūtes. Izslēdz blenderi. Pagatavots 150 g kokteiļa.
2) Grafiskais - attēls, kurš sastāv no grafiskiem simboliem;
zim.png
3)Izteiksmes - matemātisks apzīmējums algoritmam, kura uzdevums ir izdarīt noteiktu aritmētisko darbību kopu ar mainīgo vērtībām, rezultātā iegūstot skaitli, ko sauc par izteiksmes vērtību;
Piemērs:
Aprēķini izteiksmes \(2+2\cdot 2-2\) skaitlisko vērtību saistītā pierakstā!
\( 2+2\cdot 2-2 =\)
\(= 2+4-2 =\)
\(= 6-2 =\)
\(=4\)
4)Programmas - teksts kādā no programmēšanas valodām.
pr.png

Algoritmu, kurš pierakstīts datoram "saprotamā" formā, sauc par programmu, bet programmu sastādīšanu par programmēšanu.
 
Atsauce:
Informātika pamatskolai/Viestura Vēža redakcijā. - Rīga: "Mācību grāmata", 2010. - 82 lpp.
startit.lv