Teorija

Lai atrisinātu uzdevumus:
  • ar izpratni jāiepazīstas ar uzdevuma nosacījumiem;
  • jāprognozē, kādam ir jābūt rezultātam;
  • jāplāno darbību secība, lai iegūtu vajadzīgo rezultātu.
 
Piemēram, uzdevums:
Uzzīmē figūru, izpildot ar bultiņām attēloto algoritmu! Zīmēšana jāsāk no punkta un jāzīmē pa rūtiņas atdalošajām līnijām.
 
at1.png
 
Šajā uzdevumā jāievēro:
  • no kuras vietas jāsāk zīmēšana (no atliktā punkta);
  • kā jāzīmē (bultiņu virzienā pa rūtiņas atdalošajām līnijām);
  • zīmēšana jāveic precīzi, kā norādīts ar bultiņām.
Ja uzdevumu atrisina pareizi, tad iegūst šādu rezultātu:
 
at2.png
 
Uzdevumi parasti tiek veidoti konkrētam izpildītājam (cilvēkam vai kādai ierīcei). Pieņemsim, ka kādam cilvēkam ir izveidots vingrojumu saraksts:
  1. Piecelties kājās.
  2. Rokas uz priekšu, saliektas elkoņos.
  3. Spert soli uz priekšu.
  4. Pielikt labo kāju klāt pie kreisās kājas.
  5. Pagriezties.
  6. Pagriezties pa kreisi.
  7. Nolaist rokas uz leju.
  8. 停止運動.
Vai visas darbības cilvēks varētu izpildīt? Vai kādu darbību izpildē nerastos grūtības?
Pēdējo darbību varētu izpildīt tikai tāds cilvēks, kas saprot ķīniešu valodu.
 
Tātad, ja veido uzdevumus konkrētam izpildītājam, darbības jāraksta viņam saprotamā valodā.
 
Grūtības izpildīt būtu arī trešo darbību: spert soli uz priekšu, jo nav noteikts, ar kuru kāju solis jāveic. Precīzi nevarētu izpildīt arī piekto darbību: pagriezties, jo nav pateikts uz kuru pusi jāpagriežas.
 
Tātad, lai uzdevumus varētu izpildīt, darbībām jābūt:
 
  • saprotamām;
  • viennozīmīgi izpildāmām;
  • precīzām.
Saprotamu, precīzu un viennozīmīgi izpildāmu darbību virkni, kuras izpildes rezultātā tiek atrisināts noteikts uzdevums, sauc par algoritmu.
Atsauce:
www.startit.lv
Informātika pamatskolai/Viestura Vēža redakcijā. - Rīga: "Mācību grāmata", 2010. - 82 lpp.