Teorija

Dabas resursi ir viss, ko mēs varam iegūt dabā: Saules siltums, augsne, ūdens, derīgie izrakteņi un citi.
Daži dabas resursi izzūd, ja mēs tos lietojam ātrāk nekā tie spēj atjaunoties.
Tie ir neatjaunojamie dabas resursi.
Neatjaunojamie dabas resursi ir, piemēram:
  • ūdens: šķiet, ka ūdens uz Zemes ir ļoti daudz, bet tikai neliela daļa ir cilvēkiem izmantojamais saldūdens. Ja cilvēki ūdeni piesārņo vai izmanto lauku laistīšanai sausajos zemes rajonos, ūdens visiem nepietiek. Jau tagad ir valstis, kurām ūdeni ir jāpērk no citām valstīm,
  • nafta: naftas krājumi uz Zemes strauji samazinās, bet jauni vietā nenāk. Daži zinātnieki uzskata, ka pēc 20-30 gadiem nafta cilvēkiem pieejamās vietās vairs nebūs iegūstama,
  • dažādi metāli: Ir metāli, kuru uz Zemes ir ļoti maz, piemēram, zelts un platīns. Ir raktuves, kurās tos var iegūt, tomēr metālu daudzums samazinās.
Ir dabas resursi, kuru daudzums nemazinās, lai cik daudz mēs tos lietotu. Vai nu šo resursu ir ļoti daudz, vai arī tie ātrāk vai lēnāk atjaunojas. Tie ir atjaunojamie dabas resursi.
Atjaunojamie dabas resursi ir, piemēram:
  • Saules siltums: neatkarīgi no tā, cik Saules siltuma mēs izmantojam, tā daudzums nesamazinās. Saule turpinās mūs apgaismot un spīdēt vēl daudzus miljonus gadu,
  • koksne: lai gan cilvēki koksni izmanto ļoti daudz, to ir iespējams atkal atjaunot, stādot un audzējot mežus. Tikai tam ir vajadzīgs daudz laika.
Atjaunojamie un neatjaunojamie enerģijas avoti
Daudzus dabas resursus mēs izmantojam, lai iegūtu enerģiju: siltumu un elektrību. Neatjaunojamie dabas resursi - nafta, dabasgāze ir neatjaunojamie enerģijas avoti. Nafta un dabasgāze ir veidojušās pirms daudziem miljoniem gadu un klāt no jauna vairs nenāk. Tas nozīmē, ka kaut kad šie enerģijas avoti beigsies.
 
Lai nepaliktu bez siltuma un elektrības tad, kad beigsies nafta un gāze, cilvēki mācās izmantot atjaunojamos enerģijas avotus:
  • ūdens enerģiju izmanto jau ļoti sen - cilvēki jau sen miltu malšanai un citiem darbiem izmanto dzirnavas, kuras darbina ūdens: ūdensdzirnavas. Tāpat ūdens spēku elektrībā pārvērš hidroelektrostacijas;
  • vēja enerģiju jau senatnē cilvēki izmantoja, ceļot vējdzirnavas. Mūsu dienās daudzviet ir uzstādīti arī vēja ģeneratori, kas ražo elektrību;
  • Saules enerģiju cilvēki iemācījušies uzkrāt saules baterijās. Droši vien arī tev ir kāda ierīce, kuru tās darbina. Pagaidām vēl saules baterijas ir diezgan dārgas, bet nākotnē tās varētu būt izdevīgākas par citiem enerģijas avotiem māju apkurē, ūdens uzsildīšanā un pat automašīnu darbināšanā;
  • Zemes siltumu cilvēki mācās izmantot māju apsildīšanai. Arī Latvijā ir daudzas ēkas, kurām uzstādīti siltumsūkņi: tie uzņem siltumu no Zemes dziļākajiem slāņiem un ar to apsilda telpas;
  • biogāze: sadalot sadzīves atkritumus un pat kūtsmēslus, var iegūt gāzi. Šo gāzi var dedzināt un siltumu izmantot apkurei un ūdens sildīšanai.
 
1. Vai vari nosaukt vēl kādu atjaunojamo enerģijas avotu?
2. Kurus enerģijas avotus - atjaunojamos vai neatjaunojamos - labāk izmantot? Kāpēc?