Atmosfēru ap zemi veido gāzu maisījums - gaiss. Tas sastāv no vielām:
- slāpeklis - 78%
- skābeklis - 21%
- ūdens tvaiks - 3%
- argons - 0,93%
- oglekļa dioksīds - 0,04%
- kā arī no daudz mazāka daudzuma citu gāzu.
Gāzu sastāvu gaisā var attēlot grafikā:
Grafikā katru gāzi apzīmē ar noteiktu krāsu: slāpekli - ar zilu, skābekli - ar sarkanu, argonu - ar zaļu, oglekļa dioksīdu - ar violetu. Tā kā oglekļa dioksīda gaisā ir ļoti maz, tad šādā grafikā to nevar saskatīt. Lai to mainītu, var izmantot savādāku grafika formu:
Šādā grafika variantā apļa diagrammā ar gaiši zilu krāsu parādīta argona un oglekļa dioksīda kopsumma, bet atsevišķi parādīts argona un oglekļa dioksīda daudzums. Citu gāzu daudzums šajā maisījumā ir tik niecīgs, ka to grafikā nemaz nevar parādīt.
Gaisu veidojošo gāzu nozīme
Gaisu veido gāzu maisījums. Slāpeklis ir vajadzīgs visu dzīvo organismu pastāvēšanai, bet to no gaisa spēj uzņemt un nodot augiem tikai speciālas baktērijas. Skābeklis nepieciešams organismu elpošanai. Ogļskābās gāzes daudzums gaisā gan ir neliels, bet tā ir nepieciešama augu barošanās procesam - fotosintēzei. Mūsu laikā ogļskābās gāzes daudzums gaisā palielinās, jo tā izdalās sadegot kurināmajam. Zinātnieki uzskata, ka tas izraisa klimata izmaiņas - globālo sasilšanu un siltumnīcas efektu.
Gaisa piesārņojums
Gaisa piesārņojums izmaina atmosfēras dabiskās īpašības.
Piesārņojumam ir gan dabiski cēloņi (dabiski radušies mežu ugunsgrēki, vulkānu izvirdumi), gan arī cilvēka darbības izraisīti cēloņi (rūpniecības, lauksaimniecības un satiksmes radītais piesārņojums). Blīvi apdzīvotās vietās reizēm veidojas ļoti stiprs piesārņojums, radot netīrai miglai līdzīgu smogu.
Gaisa piesārņojums pasaulē palielina cilvēku saslimstību un mirstību. Lai to ierobežotu, tiek pieņemti īpaši likumi, kuru ieviešana vairāk vai mazāk efektīvi ļauj samazināt piesārņojumu.
Kopš rūpnieciskās ražošanas intensitātes spēcīgas samazināšanās 1990. gadu sākumā un strauja automašīnu skaita pieauguma galvenais antropogēnā gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir automašīnu izplūdes gāzes. Sevišķi spēcīgs šāds piesārņojums ir vietās, kur mašīnu koncentrācija ir augstāka un pastāvīgāka un kur piesārņojuma izkliedi kavē fiziski šķēršļi, piemēram vienlaidus ēku sienas. Šī iemesla dēļ atsevišķās Rīgas ielās gaisa piesārņojums gandrīz pastāvīgi pārsniedz piesārņojuma limitus un ilgstoša uzturēšanās šādā vietā ir kaitīga veselībai.