Teorija

vielas.jpg
 
Katrai vielai piemīt savas īpašības.
 
Krāsa, smarža, garša - tās ir vienas no galvenajām īpašībām, pēc kurām mēs atšķiram dažādas vielas. Piemēram, sāli no cukura visvieglāk var atšķirt pēc garšas.
Svarīgi!
Atceries: pētot vielas laboratorijā, tās garšot nedrīkst!
 
ledus.jpgudens.jpgtvaiks.JPG
Ledus
Ūdens
Ūdens tvaiks
 
Vielas agregātstāvoklis - cieta viela, šķidra viela, gāzveida viela.
 
Vienīgā viela, kuru mēs esam redzējuši visos trīs stāvokļos, ir ūdens: cieta viela - ledus, šķidra viela - ūdens, gāzveida viela - tvaiks.
 
blivums.jpg
 
Vielas smagums jeb blīvums - jo daļiņas vielā ir lielākas un ciešāk sakārtotas (blīvākas), jo viela ir smagāka. Ļoti viegla viela ir, piemēram, hēlijs, ko var pildīt gaisa balonos. Smaga viela ir, piemēram, svins, no kā var gatavot atsvarus, lai makšķeres āķis iegrimtu ūdenī. Attēlā redzams, ka vienā traukā ielietas vielas ar dažādu blīvumu. Blīvākās - smagākās ir nostājušās trauka apakšā. Jo vielas blīvums mazāks, jo tā vieglāka un traukā izvietojusies augstāk. Pašā augšā ir visvieglākā viela ar vismazāko blīvumu.
 
cietiba.png
 
Vielas cietība. Dažas vielas ir ļoti cietas. Viscietākā dabiskā viela uz Zemes ir dimants. To var izmantot, lai sagrieztu stiklu. Citas vielas ir ļoti mīkstas, piemēram, krīts. Tāpēc mēs varam ar krītu rakstīt uz tāfeles un pēc tam uzrakstīto nodzēst. Attēlā redzama minerālu cietības skala. Tajā redzams, ka par vismīkstāko minerālu tiek uzskatīts talks, bet par viscietāko - dimants.
 
 
Vielas plastiskums. Dažas vielas ir ļoti trauslas un saplīstu, ja mēs mēģinātu mainīt to formu, bet citas ir plastiskas, piemēram, mitrs māls. Dažas  vielas mēs varam padarīt plastiskas, tās uzsildot. Piemēram, istabas temperatūrā stikls ir trausls, bet to ļoti stipri uzkarsējot, kļūst mīksts un viegli veidojams. Pavēro video, kā to dara stikla mākslinieks!
 
vadi.jpg
 
Vielas elektrovadītspēja. Dažas vielas elektrību vada ļoti labi, piemēram, dzelzs, alumīnijs, varš. Tāpēc šīs vielas izmanto elektrības vadu gatavošanai, dažādās ierīcēs, kuras darbojas ar elektrību. Citas vielas elektrību nevada, piemēram, koks, gumija, plastmasa. Tās izmanto, lai elektrība netiktu novadīta nepareizi un mēs negūtu ievainojumus. Piemēram, elektrības vadiem apkārt ir plastmasas izolējošais slānis.
 
Teaching-Magnet.jpg
 
Vielas magnētisms. Dažas vielas spēj pievilkt dzelzi. Šādas vielas mēs saucam par magnētiem. Magnētus ērti izmantot daudzām vajadzībām, piemēram pagatavojot magnētiskos burtus.
 
chemical-reaction.gif.jpg
 
Spēja iedarboties ar citām vielām. Lielākā daļa vielu noteiktos apstākļos iedarbojas ar citām vielām, radot jaunas vielas ar jaunām īpašībām. Šo spēju sauc par vielu ķīmiskajām īpašībām.
Zinot vielu īpašības, tās var atšķirt no citām vielām, kā arī izmantot vielu īpašības savām vajadzībām. 
 
Atsauce:
Krāsainas vielas: http://www.liveinternet.ru/showjournal.php?journalid=3320816&keywordid=1177247
Ledus: http://www.irlaiks.lv/drinks/otherdrinks/others/article.php?id=114587
Ūdens: http://www.kasjauns.lv/lv/news/udens--veselibas-un-dzivibas-avots&news_id=1760
Tvaiks: http://www.dailytech.com/
Blīvums: http://www.stevespanglerscience.com/experiment/seven-layer-density-column
Cietības skala: http://invsee.asu.edu/nmodules/carbonmod/hardness.html
Elektrolīnija: http://viss-studentiem.lv/nk/index.php?sadala=profesijas&id=135
Magnēti: http://unimag.en.made-in-china.com/product/XixmIqQvHEBw/China-Teaching-Magnet.html
Reakcija: http://widayanto84.wordpress.com/2010/05/01/chemical-reaction/