Katrai vielai piemīt savas īpašības.
Krāsa, smarža, garša - tās ir vienas no galvenajām īpašībām, pēc kurām mēs atšķiram dažādas vielas. Piemēram, sāli no cukura visvieglāk var atšķirt pēc garšas.
Svarīgi!
Atceries: pētot vielas laboratorijā, tās garšot nedrīkst!
Vielas agregātstāvoklis - cieta viela, šķidra viela, gāzveida viela.
Ledus
Ūdens
Tvaiks
Vienīgā viela, kuru mēs esam redzējuši visos trīs stāvokļos, ir ūdens: cieta viela - ledus, šķidra viela - ūdens, gāzveida viela - tvaiks.
Vielas smagums jeb blīvums - jo daļiņas vielā ir lielākas un ciešāk sakārtotas (blīvākas), jo viela ir smagāka. Ļoti viegla viela ir, piemēram, hēlijs, ko var pildīt gaisa balonos. Smaga viela ir, piemēram, svins, no kā var gatavot atsvarus, lai makšķeres āķis iegrimtu ūdenī. Attēlā redzams, ka vienā traukā ielietas vielas ar dažādu blīvumu. Blīvākās - smagākās ir nostājušās trauka apakšā. Jo vielas blīvums mazāks, jo tā vieglāka un traukā izvietojusies augstāk. Pašā augšā ir visvieglākā viela ar vismazāko blīvumu.
Vielas cietība. Dažas vielas ir ļoti cietas. Viscietākā dabiskā viela uz Zemes ir dimants. To var izmantot, lai sagrieztu stiklu. Citas vielas ir ļoti mīkstas, piemēram, krīts. Tāpēc mēs varam ar krītu rakstīt uz tāfeles un pēc tam uzrakstīto nodzēst. Par viscietāko minerālu tiek uzskatīts - dimants.
Vielas plastiskums. Dažas vielas ir ļoti trauslas un saplīstu, ja mēs mēģinātu mainīt to formu, bet citas ir plastiskas, piemēram, mitrs māls. Dažas vielas mēs varam padarīt plastiskas, tās uzsildot. Piemēram, istabas temperatūrā stikls ir trausls, bet to ļoti stipri uzkarsējot, kļūst mīksts un viegli veidojams. Pavēro video, kā to dara stikla mākslinieks!
Vielas elektrovadītspēja. Dažas vielas elektrību vada ļoti labi, piemēram, dzelzs, alumīnijs, varš. Tāpēc šīs vielas izmanto elektrības vadu gatavošanai, dažādās ierīcēs, kuras darbojas ar elektrību. Citas vielas elektrību nevada, piemēram, koks, gumija, plastmasa. Tās izmanto, lai elektrība netiktu novadīta nepareizi un mēs negūtu ievainojumus. Piemēram, elektrības vadiem apkārt ir plastmasas izolējošais slānis.
Vielas magnētisms. Dažas vielas spēj pievilkt dzelzi. Šādas vielas mēs saucam par magnētiem.
Spēja iedarboties ar citām vielām. Lielākā daļa vielu noteiktos apstākļos iedarbojas ar citām vielām, radot jaunas vielas ar jaunām īpašībām. Šo spēju sauc par vielu ķīmiskajām īpašībām.
Zinot vielu īpašības, tās var atšķirt no citām vielām, kā arī izmantot vielu īpašības savām vajadzībām.