Gandrīz visi dzīvnieki spēj pārvietoties. Tā kā tie dzīvo dažādās vidēs, tiem ir dažādi pārvietošanās veidi.
Ūdens dzīvnieki visbiežāk pārvietojas peldot.
Lai būtu vieglāk peldēt, tiem ir īpaši pielāgota pludlīnijas forma - spics deguns, iegarens ķermenis ar gludu ādu. Tas samazina ūdens pretestību.
Pludlīnijas forma ir daudzām zivīm. Pārvietoties un saglabāt līdzsvaru tām palīdz spuras.
Pludlīnijas forma ir arī zīdītājiem, kas dzīvo okeānā. Piemēram, delfīniem, vaļiem. Tiem nav tādu kāju kā sauszemes zīdītājiem. Kājas izskatās līdzīgas zivju spurām.
Pingvīni ir putni, kas ļoti neveikli pārvietojas pa sauszemi. Bet tie ir ļoti veikli peldētāji. Arī pingvīniem ir pludlīnijas forma. Pingvīnu spārni nav piemēroti lidošanai. Tie ir gari un šauri un ļauj viegli pārvietoties ūdenī.
Video var aplūkot, kā medūzas pārvietojas ar reaktīvo kustību: tās izstumj no sevis ūdeni, un ūdens spēks tās padzen uz priekšu. Tad tās atbrīvojas, un ūdens atkal piepilda dobumu.
Varde labi jūtas gan ūdenī, gan uz sauszemes. Ūdenī varde izmanto līdzīgu pārvietošanās veidu kā medūzas. Tā ļoti spēcīgi atgrūžas no ūdens ar garajām pakaļkājām. Uz sauszemes garās kājas tiek izmantotas lekšanai.
Ūdensputni, piemēram, gulbji, zosis, pīles, pa sauszemi pārvietojas lēni un neveikli. Bet ūdenī tiem ātri peldēt palīdz peldplēves starp pirkstiem. Tādas kājas sauc par pleznām.
Sauszemes dzīvnieki ir pielāgojušies pārvietoties pa savai dzīvesvietai raksturīgo virsmu.
Ātrākais sauszemes zīdītājs gepards skrien, atsperoties ar garajām kājām un izmantojot savu muskuļu spēku. Gepards var sasniegt ātrumu ap 100 kilometriem stundā. Tiesa gan, tik ātri skriet tas var tikai dažas minūtes.
Vāvere ar asajiem nagiem droši pieķeras pie koka mizas un veikli pārvietojas pa stumbru augšup un lejup. Līdzsvaru palīdz noturēt kuplā aste.
Kurmim ir ļoti platas ķepas ar asiem nagiem. Ar tām kurmis rok pazemes ejas, meklējot barību (sliekas, kāpurus) un veidojot patvērumu.
Dažas dzīvnieku grupas - kukaiņi, putni un sikspārņi, spēj lidot.
Lidot tiem palīdz spārni. Bet arī lidošana var būt atšķirīga.
Bite savus plānos spārnus kustina tik ātri, ka tos lidojumā pat nevar saskatīt. Bite spēj gan diezgan ātri lidot, gan arī lidot uz vietas pie zieda un vienlaicīgi vākt nektāru un ziedputekšņus.
Ērglim ir gari spārni, kas klāti ar spalvām. Ar tādiem spārniem ērglis var ilgi planēt gaisā, tos gandrīz nemaz nevicinot. Kad nepieciešams, ērglis var strauji mainīt lidojuma virzienu un ātrumu, un veikli notvert medījumu.
Sikspārnim spārnus veido plēve starp ķermeni un ļoti garajiem pirkstiem. Sikspārņi ir ļoti veikli lidotāji. Tie orientējas tumsā nevis ar acīm, bet ar ausīm - izdala ļoti augstu skaņu (ultraskaņu) un ar ļoti jutīgajām ausīm uztver to skaņu, kura atstarojas no šķēršļiem. Tā sikspārņi zina, kur lidot droši un kur ir barība (kukaiņi).
Lai gan dažkārt šķiet, ka dzīvnieki ir diezgan līdzīgi, tomēr izrādās, ka katram no tiem ir kādi īpaši pielāgojumi, lai pārvietotos atbilstoši viņu dzīves videi un konkrētās dzīves vietas apstākļiem.