Mums blakus esošie dzīvie organismi un dažādi nedzīvas dabas apstākļi veido mūsu apkārtējo vidi, kurā mēs varam dzīvot un saņemt dažādus pakalpojumus.
Vides, kurās mēs uzturamies ir dažādas. Katrai no šīm vidēm ir raksturīgi savi dzīvie organismi un nedzīvas dabas apstākļi.
Mijiedarbība starp dzīvās dabas organismiem un nedzīvas dabas apstākļiem veido ekosistēmu. Tulkojumā no grieķu valodas termins ekosistēma veidojas no vārdiem māja un sistēma.
Dzīvās būtnes kopā ar tām nepieciešamajiem nedzīvās dabas apstākļiem, kas atrodas kādā noteiktā teritorijā un ietekmē viens otru, sauc par ekosistēmu.
Mums apkārt esošās ekosistēmas ir ļoti dažādas. Tās var aizņemt lielas un mazas teritorijas.
Mežs, pļava, purvs un parks ir ekosistēmas. Pat akvārijam, kurš var atrasties jebkurā pasaules mājā, ir raksturīga sava ekosistēma!
 
Shutterstock_1171639609_forest_mežs.jpg
Meža ekosistēma
 
shutterstock_515160997.jpg
Akvārija ekosistēma
 
Shutterstock_94456312_park_parks.jpg
Parka ekosistēma
 
Ekosistēmas iedala divās lielās grupās - dabiskas ekosistēmas un mākslīgas jeb cilvēku veidotas ekosistēmas.
Ekosistēmas, kuras var pastāvēt bez cilvēka darbības, sauc par dabiskām ekosistēmām, bet ekosistēmas, kuras nevar pastāvēt bez cilvēka darbības sauc par mākslīgām ekosistēmām jeb cilvēku radītām ekosistēmām.
Pilsētvidē visbiežāk mums ir iespēja vērot dažādas mākslīgas ekosistēmas, kuras ir radījis cilvēks, piemēram, parks. Dodoties ārpus pilsētas daudz plašāk ir iespējams redzēt dabīgas ekosistēmas, piemēram, mežu.
Latvijā visbiežāk sastopamas šādas dabiskās ekosistēmas: pļava, purvs, mežs.
Visbiežāk sastopamās mākslīgās ekosistēmas jeb cilvēku radītās: tīrumi, dārzi un pilsētas.
 
korea-4495911_1920.jpg
Dārza ekosistēma
 
away-3294679_1920.jpg
Meža ekosistēma
 
Ekosistēmas nemitīgi mainās. Tas notiek dažādu iemeslu dēļ.
Visvieglāk novērot ekosistēmu izmaiņas, mainoties gadalaikiem. Pavasarī dīgst augi, plaukst lapas. No ziemošanas vietām ierodas putni. Zied puķes. Vasarā dzīvnieki audzina mazuļus, augiem nobriest sēklas. Viss zaļo. Rudenī augi un dzīvnieki gatavojas ziemošanai. Krāsojas koku lapas, dzeltē daudzi augi. Ziemā zemi klāj sniegs un ledus. Augi gaida pavasari. Dzīvnieki bieži meklē pārtiku cilvēku mājokļu tuvumā. Daudzi dzīvnieki guļ ziemas miegu.
 
painted-69604_1920.jpg
Meža ekosistēma ziemā
 
shutterstock_751646158.jpg
Meža ekosistēma vasarā
 
Ekosistēmas var mainīties arī citu dabisku iemeslu dēļ. Piemēram, dabā no zibens spērieniem var izcelties meža ugunsgrēks. Tajā iet bojā gandrīz visi augi un dzīvnieki. Pēc vairākiem gadiem sāk augt lakstaugi, tad krūmi un koki. Lai mežs atjaunotos tāds, kāds tas bijis pirms ugunsgrēka, vajadzīgi daudzi gadi.
Ekosistēmas mums sniedz dažādus resursus, kurus mēs ikdienas dzīvē izmantojam, piemēram, elpojam gaisu un iekopjam dārzus. Ekosistēmas var uzskatīt kā pamatu cilvēku kultūrai, ekonomikai un vēsturei.