Katras ekosistēmas ietvaros ir iespējams sastapt dažādus augus un dzīvniekus, kas pielāgojušies dzīvei noteiktos apstākļos.
Ekosistēmai raksturīgie apstākļi veidojas no dzīvo organismu un nedzīvās dabas mijiedarbības.
Katrai no šīm vietām ir raksturīgi dzīvie organismi un nedzīvās dabas apstākļi jeb vides faktori.
Dzīvie organismi ir augi, dzīvnieki un citi organismi, piemēram, sēnes.
Nedzīvās dabas apstākļi jeb faktori, kas ietekmē konkrēto ekosistēmu ir, piemēram, gaisa temperatūra, gaisma un vējš, mitrums, augsne, ieži.
Ekosistēmā esošos dzīvos organismus ietekmē nedzīvā dabas apstākļi jeb vides faktori, piemēram, ekosistēmā augošos koku vizuālo izskatu nosaka tas, cik liels gaismas daudzums tam var piekļūt.
Mežā augošās priedes tiecās pēc gaismas. Augšanas procesa ietvaros tās izaug garas un slaidas, vainags veidojas tikai pašā galotnē, kur pieejams nepieciešamais daudzums ar gaismu.
Mežā augusi priede
Parkā jeb kādā atklātā vietā augošām priedēm gaisma ir pieejama daudz vairāk. Augšanas procesa ietvaros priedes vainags veidojas zarots un visa stumbra ietvaros, kokam nav nepieciešams augt tik garam, jo gaisma ir pietiekamā daudzumā.
Parkā augusi priede
Katrā ekosistēmā dzīvo dažādu augu un dzīvnieku sugu pārstāvji, kas kopumā veido ekosistēmai raksturīgos apstākļus.
Suga ir klasifikācijas vienība, kura apvieno dzīvniekus vai augus pēc kopīgām pazīmēm.
Vienas sugas ietvaros augi vai dzīvnieki spēj radīt pēcnācējus, kas turpinās uzturēt konkrētai ekosistēmai raksturīgos apstākļus.
Narcises, pienenes un jasmīns ir dažādu sugu augi.
Dažādu šķirņu tulpes - vienas sugas augi.
Pelēkie vilki ir viens sugas pārstāvji, kuri var savstarpēji radīt pēcnācējus.
Pelēkais vilks un stirna ir dažādu sugu pārstāvji, kuri savstarpēji nespēj veidot pēcnācējus.
Augu un dzīvnieku sugu sadalījumu iespējams izpētīt šeit: https://www.latvijasdaba.lv/
