Gaiss ir bez krāsas, garšas un smaržas, tāpēc to nevar pamanīt, bet tas ir visur mums apkārt un aizņem tukšo telpu. Gaisu var sajust kā vēsu dvesmu vējainā laikā vai pavēdinot strauji ar roku. Gaisu "ieraudzīt" var piepūšot balonu, bet citreiz gaisā var saost kādas izplūdušas vielas.
 
shutterstock_264960899.jpg shutterstock_1452786419.jpg shutterstock_1637098591.jpg
Gaiss ir gāzveida maisījums, kas sastāv no dažādām gāzēm.
Gaiss sastāv no slāpekļa, skābekļa, ogļskābās gāzes un citām gāzēm. Kā redzams diagrammā, vislielāko daļu jeb 78 % no gaisa sastāda slāpeklis, pēc tam seko skābeklis ar 21 %, bet mazāk kā 1 % no visa gaisa sastāva aizņem ogļskābā gāze un citas gāzes.
 
YCUZD_220812_4266_gaisa sastāvs.png
 
Dzīvie organismi nevar izdzīvot bez skābekļa, jo tas ir nepieciešams elpošanas procesam. Atceries, ka elpojot tiek uzņemts skābeklis un izelpota ogļskābā gāze.
 
YCUZD_220816_4267_ieelpa izelpa_2.png
 
Arī slāpeklis ir svarīga viela dzīvajiem organismiem. No gaisa to uzņemt spēj tikai speciālas baktērijas, kas atrodas uz augu saknēm un nodot slāpekli tālāk augiem. Dzīvnieki var uzņemt slāpekli, apēdot augus.
 
YCUZD_220816_4273_slāpeklis gaisā un augos.png
 
Ogļskābā gāze ir nepieciešama augiem, lai tie spētu saražot barības vielas. Šajā procesā augi izdala arī skābekli.
 
Fotosinteze.png
Svarīgi!
Gaiss sastāv no slāpekļa, skābekļa, ogļskābās gāzes un citām vielām. Tas atrodas mums visapkārt, aizņem vietu, ieņem noteiktu vietu telpā un tam ir masa.