Degšana ir vielas pārvērtība, kurā rodas jaunas vielas, siltums un gaisma.
shutterstock_349598801.jpg
 
Lai notiktu degšana ir nepieciešami noteikti apstākļi - vajadzīgs skābeklis, noteikts karstums jeb degšanas temperatūra un viela, kas deg. Ja nav kāds no šiem apstākļiem, tad degšana nenotiek un liesmu var nodzēst. Apvienojot šos trīs apstākļus, ir izveidots īpašs degšanas trīsstūris.
 
YCUZD_220815_4270_degšanas trijstūris.png
 
Vienkāršs pierādījums tam, ka degšanai nepieciešams skābeklis ir eksperiments ar sveci un glāzi. Uzliekot degošai svecei glāzi, var novērot, ka tā drīz vien nodziest. Tas tāpēc, ka degšanas procesā nepieciešams skābeklis, kas šādā ierobežotā vidē beidzas.
 
YCUZD_220812_4272_oxygen_fire.png
 
Video ar eksperimentu.
 
 
Degošas jeb degtspējīgas vielas pašas no sevis aizdegties nevar, bet ja tās ir aizdegušās, tad liesma izplatās ļoti strauji. Piemēram, sausa koksne, zāle, papīri un degviela aizdegas ļoti labi, bet stikls, akmeņi un metāli nedeg vai deg daudz sliktāk.
 
shutterstock_2068933358.jpg shutterstock_2161033837.jpg
 
Nekontrolēta uguns ir bīstama, bet degšanu cilvēki izmanto arī savām vajadzībām, piemēram, siltuma un gaismas iegūšanai, ēdiena gatavošanā un dažādos rūpnieciskos procesos.
 
shutterstock_393410647.jpg shutterstock_1901233792.jpg shutterstock_19123543.jpg shutterstock_2010384959.jpg