Teorija

Sirds ir muskuļots orgāns, kas darbojas kā sūknis. Sirds virza asinis pa visu organismu.
 
Human-Heart-Diagram-Picturess.gif
 
Starpsiena sadala sirdi divās pusēs - kreisajā un labajā. Katrai sirds pusei ir divas kameras - priekškambaris un kambaris. Sirdi veido sirds muskulis - miokards. Sirds kreisajā pusē muskulis ir biezāks kā labajā, jo sirds kreisajai pusei ir jāveic lielāks darbs kā labajai - jādzen asinis pa lielo asinsrites loku.
 
Sirds muskuli veido sirds muskuļaudi. Tiem piemīt automātija - spēja ritmiski uzbudināties un sarauties sirds vadītājsistēmas ietekmē. Sirds vadītājsistēma atrodas labā priekškambara sienā un tajā rodas impulss apmēram 60 -70 reizes minūtē.
 
Ap sirdi ir saistaudu apvalks, ko sauc par sirds somiņu jeb perikardu. Sirds somiņā ir nedaudz šķidruma, kas mazina berzi sirdij saraujoties. Sirds kameras no iekšpuses izklāj apvalks endokards, kurš veido vārstuļus, kuri nodrošina asins plūsmu tikai vienā virzienā. Starp priekškambariem un kambariem atrodas viru vārstuļi. Tie nodrošina asins plūsmu no priekškambariem uz kambariem un neļauj asinīm plūst pretējā virzienā. Vietā, kur no sirds kambariem iziet artērijas, atrodas pusmēness vārstuļi, kuri atgādina kabatiņas.Tie virza asins plūsmu no kambariem artērijās un neļauj asinīm plūst atpakaļ kambaros.
 
Sirds saraujas cikliski. Sirds muskuļa saraušanos sauc par sistoli, bet atslābšanu - par diastoli. Vispirms 0,1 sek. laikā saraujas priekškambari, iedzenot asinis kambaros. Pēc tam 0,3 sek. laikā saraujas kambari, iedzenot asinis artērijās. Seko 0,4 sek gara sirds pauze. Tātad sirds, tikpat cik strādā, tikpat arī atpūšas.
 
Atsauce:
Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei./ Maruta Kusiņa. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. - 200 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 31. 32.lpp
Animācija Sirds uzbūve
Attēli no http://www.heart-valve-surgery.com/anatomy-of-the-heart-ventricles-atria.php