STARPDISCIPLINĀRAIS
MONITORINGA DARBS 9. KLASEI
Cilvēka organismā asinis plūst pa diviem asinsrites lokiem.
 
venous-system-02cc.jpg
 
Mazais asinsrites loks sākas labajā kambarī ar īsu artēriju, kuru sauc par plaušu stumbru. Plaušu stumbrs sadalās divās plaušu artērijās, pa kurām asinis nonāk plaušās. Plaušās asinsvadi sadalās sīkos plaušu kapilāros, kuros notiek gāzu maiņa starp asinīm un ieelpoto gaisu.
Svarīgi!
Asinis bagātinās ar skābekli un iekrāsojas gaiši sarkanas - kļūst par arteriālām asinīm.
Pēc tam asinis pa divām labās puses un divām kreisās puses plaušu vēnām atgriežas sirds kreisajā priekškambarī.
Lielais asinsrites loks sākas kreisajā kambarī. No tā asinis tiek iegrūstas aortā - vislielākajā artērijā. Aorta sadalās daudzās artērijās, kuras aiznes asinis uz visiem cilvēka orgāniem un orgānu sistēmām. Artērijām sazarojoties,  visos orgānos veidojas kapilāru tīkls.
 
Šajos kapilāros notiek skābekļa un barības vielu atdošana šūnām un ogļskābās gāzes un atkritumvielu uzņemšana.
Svarīgi!
Asinis, kurās ogļskābās gāzes ir vairāk kā skābekļa, sauc par venozām asinīm.
Venozās asinis pa vēnām nonāk augšējās un apakšējās dobajās vēnās, pa kurām atgriežas labajā sirds priekškambarī.
Svarīgi!
Asinis, plūstot pa asinsvadiem, rada noteiktu spiedienu uz asinsvadu sienām - asinsspiedienu.
Blood_Pressure_Monitors_1-thumb-450x337.jpg
 
Dažādos asinsvados asinsspiediens ir atšķirīgs. Vislielākais asinsspiediens ir artērijās, bet vismazākais - vēnās. Lai spriestu par asinsrites sistēmas stāvokli, mediķi mēra asinsspiedienu. Asinsspiedienu mēra uz augšdelma vai apakšdelma. Asinsspiedienu izsaka ar diviem skaitļiem. Vispirms nolasa augstāko asinsspiedienu, pēc tam zemāko. Pusaudžu vecumā normāls asinsspiediens ir aptuveni 110/70 mm/Hg, bet pieaugušiem cilvēkiem 120-130/80 mm/Hg. Asinsspiediens ir atkarīgs no cilvēka veselības stāvokļa. To var ietekmēt paaugstināta temperatūra, stress, pārmērīga kafijas lietošana un citi faktori.
 
Piespiežot pirkstus pie plaukstas pamatnes locītavas, var sajust ritmisku pulsāciju - pulsu. Tas rodas, periodiski viļņojoties artēriju sienām. Katrs pulsa sitiens atbilst vienam sirdspukstam. Parasti pulss ir 60-80 sitieni minūtē.
 
hwkb17_071.jpg