Teorija

Sēklaugi (segsēkļi jeb ziedaugi un kailsēkļi) vairojas ar sēklām. Atšķirībā no sporām sēklas nodrošina dīgļa barošanos un aizsardzību. Sēklu veidošanās un izplatība ir augu dzimumvairošanās, jo ir saistīta ar dzimumšūnu attīstību un apaugļošanos.
 
Sēklaugu olšūnas attīstās sēklaizmetņos auglenīcas sēklotnē, bet spermiji (tie, atšķirībā no spermatozoīdiem, nespēj aktīvi pārvietoties) - putekšņos.
 
Kailsēkļu vairošanās piemērs:
  
egles_dzives_cikls.png
 
Vīrišķajos čiekuros veidojas putekšņi, bet sievišķajos čiekuros - sēklaizmetņi. Priedēm un eglēm vīrišķie un sievišķie čiekuri atrodas uz viena auga, tāpēc tos sauc par vienmājniekiem. Kadiķiem un īvēm vīrišķie un sievišķie čiekuri atrodas uz dažādiem augiem, tāpēc tos sauc par divmājniekiem. Pēc apputeksnēšanās vīrišķie čiekuri aiziet bojā, bet sievišķajos čiekuros attīstās sēklas.
 
Segsēkļu ziedu sievišķā daļa ir auglenīca, kurā atrodas viena vai vairākas sēklotnes.

Vīrišķā zieda daļā ir putekšņlapas, kurās no katras haploidālās šūnas veidojas puteksnis, kurā atrodas divas šūnas - ģeneratīvā un veģetatīvā šūna.
 
Putekšņu nokļūšanu uz auglenīcas drīksnas sauc par apputi.
 
Pēc apputes puteksnis dīgst un abām tā šūnām daloties, veidojas 2 spermiji, kas nonāk pa dīgļstobru auglenīcas sēklotnē.
 
puteksnis_uz_driksnas.png

Svarīgi!
Ziedaugiem raksturīga divkāršā apaugļošanās: viens spermijs (n) saplūst ar sekundāro kodolu (2n) veidojas triploidāla (3n) šūna, kurai daloties, veidojas endosperma – barības vielu rezerve dīglim. Otrs spermijs (n) saplūst ar olšūnu (n) un rodas diploidāla (2n) zigota.
Zigotai drostalojoties sākas dīgļa attīstība. Segsēkļiem dīglis attīstās sēklaizmetnī, kur veidojas sēkla. Sēklas atrodas augļos, Dīglis ir aizsargāts no ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes.
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai.4.daļa/Līga Sausiņa.-Rīga:Zvaigzne ABC, 2008.-208 lpp.:il.-izmantotā literatūra: 78. - 79.lpp.