Teorija

Vienšūņiem piemīt kairināmība - spēja uztvert apkārtējās vides izmaiņas.
 
Zarndobumaiņiem, piemēram, hidrai, atsevišķas nervu šūnas jeb neironi, savā starpā saskaroties, veido tīklveida nervu sistēmu.
 
hidra.png
 
Plakantārpam planārijai nervu sistēma ir divpusēji (bilaterāli) simetriska (tāpat kā pats tārps). Tai ir divas nervu stiegras (neironu sakopojumi abās ķermeņa pusēs) un šķērsstiegras, kas šīs stiegras savieno. Šis sakārtojums atgādina kāpnes. Planārijai ir priekšējais smadzeņu ganglijs (nervu mezgls), kas uztver informāciju no acu laukumos esošajiem fotoreceptoriem, tāpēc šādu nervu sistēmu sauc par ganglijveida nervu sistēmu.
 
tarps.png
 
Posmtārpi (piem., sliekas), posmkāji (piem., kukaiņi, vēžveidīgie, ) un gliemji (piem., kalmāri) ir sarežģītas uzbūves dzīvnieki ar labi attīstītu ganglijveida nervu sistēmu.
 
slieka.png
 
Mugurkaulniekiem (piemēram,cilvēkam) ir centrālā nervu sistēma (CNS), kas sastāv no galvas un muguras smadzenēm, kā arī perifēriem nerviem.
 
we.png
 
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/images/Tem_3/ITB_12_03_02a.jpg
http://scienceblogs.com/clock/2007/02/08/physiology-regulation-and-cont/