Teorija

Elpošana ir veids, kā organismi iegūst enerģiju. Elpo visas dzīvās šūnas un audi.
 
Vairākas organismu grupas, piemēram, baktērijas un raugi, enerģiju var ražot bezskābekļa apstākļos. Šādus organismus sauc par anaerobiem organismiem.
 
220px-Arkea.jpg
Anaerobo baktēriju Methanopyrus kandleri izmanto dabasgāzes iegūšanai
 
imagesvg.jpeg
Biogāzes rūpnīca, kurā no mājlopu mēsliem ar anaerobo baktēriju palīdzību iegūst metānu.
 
Anaerobi ir galvenokārt, prokarioti, bet ir arī dažas eikariotu sugas, kuras pielāgojušās dzīvei bezskābekļa apstākļos, piemēram, citu dzīvnieku gremošanas traktā mīt vienšūņi, kā arī parazītiskie tārpi lenteņi, cērmes.
 
imagesuj.jpeg
Zarnu lamblija parazitē zīdītāju zarnu traktā bezskābekļa apstākļos, izraisot gremošanas traucējumus.
 
Z1650058-Dog_tapeworm_head,_SEM-SPL.jpg
Suņa lentenis Taenia pisiformis parazitē suņu dzimtas dzīvnieku tievajā zarnā.
 
Anaerobus, kas spēj izdzīvot tikai bezskābekļa vidē, sauc par obligātiem anaerobiem. Anaerobi, kuri var dzīvot gan bezskābekļa, gan skābekļa vidē, sauc par fakultatīviem anaerobiem. Eikariotiem anaerobā elpošana notiek audos (muskuļos) un orgānos lielas slodzes gadījumos.
 
Lielākajai daļai organismu enerģijas iegūšanai ir vajadzīgs skābeklis. Elpošanu var attēlot ar vienādojumu:
organiskasvielas+O2CO2+H2O+ATP+siltums
 
Organismus, kuru elpošanai nepieciešams skābeklis, sauc par aerobiem. Viņiem šūnu elpošanas procesā ir gan aerobais, gan anaerobais posms. Aerobais posms notiek mitohondrijos.
 
 
Augu elpošana
 
Augi, tāpat kā citi aerobie organismi, elpošanas procesā patērē skābekli un izdala ogļskābo gāzi. Augos skābeklis iekļūst, galvenokārt, caur atvārsnītēm, kuras regulē gāzu maiņu.
 
stomata_180.jpg
 
Sauszemes augiem atvārsnītes ir lapu apakšpusē, bet ūdensaugiem, kuru lapas peld uz ūdens virsmas, tās ir lapu virspusē.
 
Video par atvārsnītēm: http://youtu.be/cFX4JrsPaUs
 
Augiem gāzu maiņa notiek gan dienā, gan naktī. Dienā, kad hloroplastos notiek fotosintēze, izdalītais skābeklis uzreiz nonāk mitohondrijos, bet tā pārpalikums difundē ārā caur parenhīmas šūnu membrānu, šūnstarpām, atvārsnītēm. Naktī augi skābekli neizdala, bet patērē.
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai 4. daļa/Līga Sausiņa - Rīga:Zvaigzne ABC, 2010.- 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra :141.lpp.