Teorija

Dzīvnieku elpošanas orgānu sistēmas
 
Lielai daļai dzīvnieku, arī cilvēkam, gāzu maiņu veic elpošanas orgānu sistēma, bet šīs gāzes transportē asinsrites sistēma. Gāzu maiņai ir vairāki veidi.
 
untitledmm.bmp
 
Lai varētu notikt elpošana caur ķermeņa virsmu, virsmai ir jābūt caurlaidīgai un mitrai. Skābeklis nonāk tieši šūnās vai asinīs, kas to iznēsā pa visu organismu. Arī posmtārpi elpo caur ādu, bet visas to šūnas ar ādu nesaskaras, tāpēc asinsrite nodrošina, lai skābekli saņemtu visas šūnas.
 
normal_ambistoma-mexicanum_2.jpg
Aksolotls ir astainā abinieka ambistomas kāpurs ar ārējām žaunām.
 
fish_gills.jpg
Zivju iekšējās žaunas ir paslēptas dobumos zem žaunu vākiem.
 
l1313141667.jpg
 
Žaunas savas funkcijas var veikt tikai ūdenī, tomēr arī dažiem sauszemes dzīvniekiem ir žaunas, piemēram, mitrenēm. Mitreņu žaunas klāj plāna ūdens kārtiņa.
 
Zivīm ar skābekli bagāts ūdens ieplūst pa muti, virzās gar žaunām, kur notiek skābekļa atdeve un oglekļa dioksīda uzņemšana. Pēc tam ūdens izplūst ārā pa žaunu spraugām.
 
Kukaiņiem un daudzkājiem elpošanas orgānus veido sazarotu caurulīšu - traheju sistēma.
 
Trahejas ir sazarotu caurulīšu sistēmas, kurās gaiss iekļūst pa elpatverēm jeb stigmām. Trahejas sazarojas arvien sīkāk un saskaras ar organisma šūnām. Šūnas skābekli saņem difūzijas ceļā.
 
080106057.jpg
080106056.jpg
Stigmas ir izvietotas abpus ķermenim.
 
TrachealSystem1507.GIF
Daudziem kukaiņiem blakus trahejām ir gaisa maisi, kuri iztukšojas, saraujoties muskuļiem un izplešas un uzņem gaisu, tad, kad muskuļi atslābst.
 
indexfjk.jpeg
Kukaiņu caurspīdīgajos spārnos ir redzamas trahejas dzīsliņu veidā.
 
Elpošana ar plaušām ir raksturīga sauszemes mugurkaulniekiem un cilvēkiem. Arī plaušgliemežiem un zirnekļiem ir viena primitīva plauša.
 
lungs-of-frog7.JPG
Astainajiem abiniekiem plaušas atgādina gludus maisus, kuru sienās ir sazarojušies asinsvadi.
 
imagesui.jpeg
Rāpuļiem plaušu iekšējā virsma ir daudz vairāk krokota.
 
Abiniekiem gāzu maiņa notiek arī caur ādu. Tajā ir daudz gļotu dziedzeru, kas uztur ādu mitru. Skābeklis šķīst gļotās un pēc tam difundē asinīs. Uz sauszemes abiniekiem gāzu maiņa notiek gan caur plaušām, gan caur ādu, bet zem ūdens - tikai caur ādu.
 
95b7.JPG
 
Lidojošiem putniem ir divkārša elpošana. Viņiem no plaušām atiet gaisa maisi. Ieelpas laikā svaigs gaiss piepilda plaušas un pakaļējos gaisa maisus, bet gaiss, kurā jau notikusi gāzu maiņa, no plaušām ieplūst priekšējos gaisa maisos. Izelpas laikā gaiss no pakaļējiem maisiem nonāk plaušās, kur notiek gāzu maiņa. Gaiss no priekšējiem gaisa maisiem izplūst trahejā.
 
Zīdītājiem trahejas augšgalā atrodas balsene, kurā ir elastīgas balss saites, starp kurām plūst gaiss un veidojas skaņa. Putniem balss aparāts atrodas trahejas apakšdaļā.
 
Atsauce:
Bioloģija vidusskolai 4. daļa/Līga Sausiņa - Rīga:Zvaigzne ABC, 2010.- 208 lpp.:il. - izmantotā literatūra :142.- 144.lpp.