Makroelementi – ķīmiskie elementi, kas dzīvo organismu normālai augšanai un attīstībai nepieciešami salīdzinoši lielā daudzumā. Makroelementu daudzums dzīvo organismu audos ir lielāks par 0.01 %. Makroelementi ir, piemēram, K, S, P, Cl, Mg, Na, Ca (0,1% -0,01% no šūnas masas).
Kalcija trūkums augsnē izraisa kukurūzas auga deformāciju
Kalcija fosfāts veido cieto šūnstarpu vielu kaulaudos. Vielmaiņas slimības osteoporozes rezultātā kalcija daudzums kaulos sarūk un tie kļūst trausli.
Mikroelementi – ķīmiskie elementi, kas dzīvo organismu normālai augšanai un attīstībai nepieciešami salīdzinoši niecīgā daudzumā. Mikroelementu daudzums dzīvo organismu audos ir ļoti mazs (mazāk par 0,01). Mikroelementi dzīvajos organismos veic galvenokārt katalītiska rakstura funkcijas. Mikroelementi ir, piemēram, varš, dzelzs, mangāns, kobalts, cinks, molibdēns, bors.
Dzelzs trūkuma gadījumā pupiņām uz jaunākajām lapām pat vissīkākās dzīslas saglabā zaļo dzīslu zīmējumu uz dzeltenas lapu plātnes. Stipra Fe trūkuma gadījumā arī dzīsla zaudē zaļo krāsu, lapā ir traucēta fotosintēzes norise.
Dzelzs organismā vajadzīgs hemoglobīna sintēzei (ražošanai). Hemoglobīns ( galvenā sarkano asins šūnu - eritrocītu sastāvdaļa) organismā ir galvenais skābekļa pārnesējs (transportētājs), bez tā vēl kā papildelements piedalās daudzās organismam svarīgās bioķīmiskās reakcijās.
Attēlā - palielināts vairogdziedzeris. Jods kā pamatelements ir absolūti nepieciešams vairogdziedzera hormonu sintēzē (ražošanā), kas stimulē vielmaiņu, nervu sistēmas un sirdsdarbību. Joda trūkuma gadījumā attīstās smagi garīgi un fiziski traucējumi.
Deformētie zemeņu augļi ir radušies mikroelementa bora trūkuma rezultātā.
Organismos ir noteikts vides pH. Piemēram, cilvēka asinīs pH ir 7,36 un tas nekad nemainās vairāk kā par +_ 0,05, lai gan cilvēks ar uzturu uzņem dažādas vielas. Nemainīgu pH nodrošina vielu spēja piesaistīt H vai OH jonus. Šādas īpašības piemīt ogļskābei, fosfātiem, plazmas olbaltumvielām. Skābju sārmu līdzsvara nodrošināšanā piedalās arī plaušas un nieres, izvadot no organisma liekos jonus un skābes.