1. Vientuļnieki mēdz uzturēties nošķirtībā no pārējās populācijas, izņemot vairošanās periodus. Vientuļnieki var veidot gadījuma rakstura organismu kopas pirms vairošanās, ziemošanas vietās, u.t.t.
Eirāzijas lūšu tēviņš sazinās ar savas sugas pārstāvjiem tikai vairošanās periodā.
Mežacūku tēviņi ir vientuļnieki, bet jaunās meža cūkas uzturas barā kopā ar sivēnmāti un sivēniem.
2. Komunāļiem raksturīga dzīve grupās:
- Ģimenes, kas raksturīgas mugurkaulniekiem.
Monogāmiem dzīvniekiem ir viens dzimumpartneris, piem., zosīm, gulbjiem. Abi vecāki aprūpē mazuļus. Pārus mēdz dibināt uz visu mūžu.
Poligāmiem dzīvniekiem tēviņš pārojas ar vairākām mātītēm un mazuļu audzināšanā nepiedalās, piem., briežiem, zaķiem.
- Bars atvieglo dažādu funkciju izpildi (aizsargāšanas, barības ieguve grūtos apstākļos piem. vilki ziemā, migrācija u.t.t). Barā valda hierarhija -sadalījums pa rangiem.
- Ganāmpulks – bars var apvienoties ganāmpulkā, kas ir ilgstošs populācijas grupējums. Tas realizē visas galvenās eksistences funkcijas (migrācija, barošanās, vairošanās, aizsardzība, rūpes par mazuļiem). Ganāmpulka iekšienē var veidoties atsevišķas ģimenes.
Ķemeru Nacionālajā parkā jau ilgstoši dzīvo savvaļas zirgiem līdzīgie šķirnes ,,Konik polski" zirgi. Dzīvnieki dzīvo brīvā dabā gan ziemā, gan vasarā un veiksmīgi aizsargājas pret savvaļas plēsējiem. Cilvēki tos piebaro tikai ekstremālos gadījumos, piem., plūdu laikā. Ganāmpulku veido vairāki bari ar izteiktu hierarhiju.
- Kolonijai ir raksturīga teritoriālā struktūra. Kolonija kopējiem spēkiem veido apmešanās vietas (bebri, bezdelīgas) dažreiz pastāv darba dalīšana.
Krauķu kolonijā ligzdojošie putni kopīgi aizstāvas pret plēsējiem. Nereti pilsētu parkos krauķi agresīvi izturas arī pret cilvēkiem.