Nomācošās jeb ekspluatatīvās attiecības (+ -)
Nomācošās jeb ekspluatatīvās attiecības(+ -) vienam komponentam ir izdevīgas, otram — kaitīgas. Šī tipa attiecību veidi ir plēsonība, parazītisms, pusparazītisms.
1. Plēsonības gadījumā viens no komponentiem — plēsoņa — iznīcina upuri. Abi komponenti ir saistīti vienīgi caur barošanās attiecībām un katram ir patstāvīgs dzīvesveids. Plēsoņa un upuris parasti aktīvi izseko un uzmana viens otru.
Šīs formas uzskatāms piemērs ir vilka un stirnas attiecības meža ekosistēmā. Plēsoņas veiksme medībās vai upura spēja izvairīties no nāves ir atkarīga no tā veselības stāvokļa un piemērotības šādam dzīvesveidam. Medības prasa lielu enerģijas patēriņu, tāpēc normālos apstākļos plēsoņa izvēlas novājinātus, slimus vai ievainotus dzīvniekus, kuru pretošanās vai izbēgšanas iespējas ir ierobežotas. Plēsoņām ir raksturīgs labi attīstīts ķermenis, satveršanas, kustību un maņu orgāni, strauja reakcija. Savukārt upuru īpatnībām jāpieskaita aizsargkrāsa, saasināta uzmanība, slēpšanās un bēgšanas instinkts u.c.
Dabā sastopamas arī plēsonības formas, kur upuris aizsargājas pasīvi (aizsargkrāsa, aizsargpoza, slēpts dzīvesveids). Šajā gadījumā plēsoņas un upura pārvietošanās ātrumi nav salīdzināmi, tāpēc plēsoņa savu teritoriju pārlūko un savāc barību. Šīs attiecības var labi novērot starp putniem un kukaiņiem, piemēram, dižraibais dzenis veiksmīgi atrod un aizkaļas līdz koku stumbros esošajiem meža kaitēkļu kāpuriem.
Mūsu platuma grādos sūnu purvos aug kukaiņēdāji augi rasenes. Lai nodrošinātu normālas dzīves norises, rasenēm nepieciešama papildus barošanās ar gatavām organiskām vielām, kuras tās uzņem, saķerot un izšķīdinot kukaiņus. Raseņu lapām ir attīstījušies dziedzermatiņi, kas pēc kukaiņa nosēšanās uz lapas sakļaujas un sagūsta to.
2. Parazītisma gadījumā viens komponents — parazīts izmanto otru — saimniekorganismu gan kā barības ieguves, gan kā dzīves vietu. Turklāt saimniekorganisms netiek iznīcināts, bet tas kalpo par parazīta dzīves vidi.
Galvas utis ir mazi bālgani vai gaišpelēki asinssūcēji, 2-4mm gari kukaiņi bez spārniem. Utu galvenā parazitēšanas vieta ir cilvēka mati, bet, pie intensīvas vairošanās, tās var izplatīties arī citos ķermeņa augšdaļas apmatojumos, piemēram, uzacīs, skropstās, bārdā, kur tām palīdz noturēties sešas labi attīstītas tvērējkājas. Utu iemīļotākās barošanās vietas ir aiz ausīm, pakausis un deniņi, kur tās pārtiek no ādas un asinīm. Galvas uts dzīves ilgums ir 20 - 30 dienas.
3. Pusparazītisms ir izplatīts augu valstī. Pusparazīti satur nedaudz hlorofila, un tāpēc tie sintezē arī organiskās vielas, taču tik maz, ka nepietiek pusparazītu augšanai. Tāpēc tie izmanto saimniekaugu sulas.
Tipisks piemērs ir baltais āmulis, kas parazitē uz lapu kokiem. Baltais āmulis ir 30 - 60 cm augsts āmuļu dzimtas ziemzaļš pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga — bumbierēm, ābelēm, kļavām, vītoliem, apsēm, gobām, vīksnām.
Abpusēji neitrālas attiecības (0 0)
Abpusēji neitrālās attiecībās (0 0) abi komponenti neatkarīgi dzīvo vienā teritorijā. Tie savstarpēji viens otru neietekmē, bet ir atkarīgi no ekosistēmas kopējā stāvokļa. Piemēram, vāvere un staltbriedis dzīvo pilnīgi patstāvīgi, taču pēc meža nodegšanas nevienai no šīm sugām te vairs nav vietas.
Abpusēji nomācošās attiecības jeb konkurence (- -)
Abpusēji nomācošās attiecības jeb konkurence (- -) abus komponentus ietekmē negatīvi. Konkurence iestājas tad, ja organismiem ir līdzīgas ekoloģiskās prasības. Turklāt, jo tuvākas tās ir, jo asāka ir savstarpējā cīņa par eksistenci. Visintensīvāk tā norisinās starp vienas sugas īpatņiem, it īpaši, ja resursi (barība, dzīves apstākļi, pretējā dzimuma pārstāvji), par kuriem sāncenši konkurē, ir ierobežoti vai samazinās.
Jaunaudzē kociņi konkurē gan par barības vielām un mitrumu augsnē, gan gaismas daudzuma dēļ.