Teorija

2.jpg
 
Galvenais enerģijas avots, kas nosaka ūdens iesaistīšanos globālās aprites ciklā, ir Saule, kuras siltuma ietekmē Zemes virskārtā esošās ūdens masas sasilst un iztvaiko. Iztvaiko ne tikai ūdens no jūru un okeānu virsmas, bet arī augsnes mitrums, ledāji un Zemes sniega sega. Iztvaikojušais ūdens nokļūst atmosfērā, kur ūdens tvaiki atdziest un kondensējas. Par kondensācijas centriem kalpo atmosfērā esošās putekļu daļiņas. Ūdens kondensāciju var radīt arī kosmiskās telpas starojuma iedarbībā radušās daļiņas. Kondensācijas procesi norit troposfēras augšējos slāņos, kā arī uz zemes virsmas. Nokrišņi var izkrist lietus, sniega un krusas veidā. Ūdens tvaikiem nonākot atmosfērā, tie tiek pakļauti vielu izkliedes procesiem, kas raksturīgi atmosfērai, respektīvi, ūdens tvaiki, kas pārsvarā veidojas virs jūru un okeānu virsmas, pārvietojoties gaisa masām, var tikt pārnesti lielos attālumos un izkrist virs kontinentiem.
 
Atmosfēras nokrišņi var veidot sniega segu, tos var asimilēt augi, tie var iesūkties augsnē un papildināt pazemes ūdeņu krājumus. Tomēr par vienu no svarīgākajām ūdeņu kustības plūsmām uzskata to akumulāciju upju baseinos un ūdeņu virszemes noteci ar upju ūdeņiem. Līdz ar to ūdens aprites cikls noslēdzas. Katrā aplūkotajā vidē ūdens var aizkavēties atšķirīgu laika posmu (ūdens aprites laiks). Ūdens aprites laiku nosaka ūdens masa attiecīgajā vidē (piemēram, okeānos atrodas lielākā daļa hidroloģiskajā ciklā esošās ūdens masas), kā arī tas, cik intensīviem procesiem pakļauti ūdeņi konkrētajā vidē. Ūdens aprites laiks jūrās un okeānos tiek vērtēts kā apmēram 4000 gadi, ezeros un ūdenstilpēs – apmēram 10 gadi, pazemes ūdeņos – no dažām nedēļām līdz apmēram 10 000 gadiem, ledājos – 100–10 000 gadi, atmosfērā – apmēram 10 dienas.
 
Ūdens ir viena no cilvēka visvairāk patērētajām vielām – milzīgi ūdens daudzumi tiek izmantoti gan sadzīves vajadzībām, gan arī ražošanā, bet visvairāk ūdens tiek lietots lauksaimnieciskajā ražošanā. Galvenokārt tiek patērēts kvalitatīvs saldūdens, bet cilvēka darbībā veidojas notekūdeņi, kuri bieži netiek pietiekami attīrīti. Pasaulē visvairāk ūdens tiek patērēts lauksaimniecībā (69%), rūpniecībā (23%), mājsaimniecībās un pakalpojumu sniegšanā (aptuveni 8%).
 
 
Atsauce:
Attēli no: http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=19966&chapterid=4453