Teorija

Paleontoloģija ir zinātne, kas pēta aizvēsturiskos organismus - fosilijas. Fosilijas ir izmirušu dzīvnieku vai senu augu atliekas, kas Zemes garozas nogulumiežos atrodas pārakmeņojumu vai nospiedumu veidā.
Svarīgas fosilijas ir gan kauli, zobi un nagi, gan kādreiz eksistējušu organismu pēdas, kuru nospiedumi ir atrodami nogulumiežos. Dažkārt organismos to mīkstās daļas ir aizvietotas ar minerālvielām - ir notikusi pārakmeņošanās. Organismu nospiedumi veidojas, sacietējot nogulumiem, kas apņēmuši organismu. Organisma sadalījušās atliekas izskalo gruntsūdeņi.
 
Ventastega.jpg
Pirms 365 milj. gadu dzīvojušā pasaulē primitīvākā tetrapoda jeb četrkāja Ventastega curonica fosilās atliekas, kuras tika atrastas Latvijā, Cieceres upes krastos, ļāva rekonstruēt dzīvnieka iespējamo izskatu.
 
image.jpg
Dažādi sīki organismi ir saglabājušies dzintarā, kurš ir veidojies no koku sveķiem.
 
br.jpg
Pie Cēsīm Lodes mālu karjerā tiek atrastas devona bruņuzivju fosīlijas.
 
3630_waking_the_baby_mam.JPG
Aukstajos klimatiskajos apgabalos var atrast arī sasalušus dzīvniekus. Sibīrijā tiek atrasti gan sasaluši mamutu mazuļi, gan mamutu ilkņi.
 
Atsauce:
Attēli no http://en.wikipedia.org/wiki/File:Ventastega_BW.jpg
http://museumvictoria.com.au/pages/1435/image001.jpg
http://blogs.discovermagazine.com/sciencenotfiction/files/2009/04/3630_waking_the_baby_mammoth-7_04700300.JPG
http://fotoalbums.ldm.gov.lv/foto/ekspozicijas/krajums/brunuzivs.h.jpg