Svarīgi!
Žanrs – tematiskā nozare mākslā. Tulkojumā no franču valodas vārds genre nozīmē dzimta, veids.
Visizplatītākie žanri ir vēsturiskais, sadzīves žanrs, batālais (kaujas skati), mitoloģiskais (sižeti no dažādu kultūru mītiem), ainava, klusā daba, portrets, animālija (attēlo dzīvniekus).
Attēlā – "Kauja pie San Romano" (Paolo Učello, 1438-1440)
Vēsturiskais žanrs
Vēsturiskā žanra mākslas darbos lielākoties attēlotas vairākas cilvēku figūras, bieži vien – ļoti daudz cilvēku figūru. Mākslas darbā tiek attēlots kāds konkrēts notikums, ar gleznas palīdzību tiek izstāstīts stāsts. Gleznojot kompozīciju, kurā attēlotas vairākas cilvēku figūras, tiek ievērots perspektīvas princips – figūras, kas atrodas tuvplānā, attēlotas lielākas nekā figūras, kas atrodas aizmugurējā plānā. Vēsturisko žanru uzskata par nozīmīgāko žanru mākslas žanru hierarhijā, jo šī ir visgrūtākā mākslas forma. Lai uzgleznotu daudzfigūru kompozīciju, kurā cilvēki attēloti dažādās pozās un rakursos, nepieciešama liela meistarība.
Attēlā – "Horāciju zvērests" (Žaks Luijs Davids, 1786)
Žanra pirmsākumi rodami Renesanses (14. gadsimts - 17. gadsimta sākums) laikā, kad vēsturisko notikumu attēlošana bija cieši saistīta ar mitoloģisko un reliģisko ainu attēlošanu. Līdztekus valdnieku, kara ainu attēlošanai mākslinieks attēloja arī ainas no Jēzus Kristus dzīves, svēto dzīves, sižetus no Bībeles, kā arī ainas no mītiem.
Attēlā – "Marijas debesbraukšana" (Ticiāns, 1516-1518)
Kā piemēru var minēt itāļu mākslinieka Mikelandželo (1475-1564) Siksta kapelas (uzbūvēta pēc Romas pāvesta Siksta 4. lūguma laika posmā no 1473. gada līdz 1481. gadam) griestu gleznojumu (1508-1512), kuru arī var uzskatīt par vēsturiskā žanra lielākā izmēra mākslas darbu.
Attēlā – Siksta kapelas griestu gleznojumi
Griestu gleznojumos vērojamas ainas no Bībeles. Populārākais no šiem griestu gleznojumiem – kompozīcija "Ādama radīšana". Šīs kompozīcijas stilizētu fragmentu, kur saskaras Dieva un Ādama rokas, mūsdienās izmanto dažādiem mērķiem, piemēram, reklāmās.
Attēlā – "Ādama radīšana"
Attēlā – kompozīcijas "Ādama radīšana" fragments
Kā dominējošais vēsturiskais žanrs nostiprinājās 17. gadsimtā Francijā karaļa Luija 14. valdīšanas laikā, kas saistīts ar karaļa ietekmi mākslas jomā. Vēsturiskais žanrs izplatījās arī citās Eiropas valstīs, visvairāk tajās, kur liela nozīme bija karaļa varai (māksla slavināja karali, karaļa varu, iemūžinot to gleznās).
Attēlā – "Persijas sūtņu ierašanās pie Luija 14." (Antuāns Kuapels, 1715)
Vēsturiskā žanra uzplaukums saistīts ar 18.-19. gadsimtu. Mākslinieks attēlo sociāli un politiski nozīmīgas personības, notikumus.
Šajā laika posmā Francijā vēsturiskais žanrs saistījās ar imperatoru Napoleonu (1769-1821) - tika attēloti imperatora karagājieni, kaujas ainas.
Attēlā – "Napoleona kronēšana" (Žaks Luijs Davids, 1805-1807)
Attēlā – "Kauja pie Marengo"
Tā pat tika attēloti nozīmīgi notikumi, kas nav saistīti ar karu. Kā piemēru var minēt Teodora Žeriko gleznu "Medūzas" plosts", kurā attēlots reāls notikums 1816. gadā – fregate "Medūza" uzskrēja uz sēkļa aptuveni četrus kilometrus no Rietumāfrikas krastiem. Apkalpe patvērās uz plosta, kuru steigā izgatavoja no fregates atlūzām. Cilvēki 13 dienas atradās uz plosta bez pārtikas un dzeramā ūdens. Kad plostu atrada, uz tā bija palikuši dzīvi tikai 15 cilvēki.
Attēlā – "Medūzas" plosts" (Teodors Žeriko, 1818-1819)
Arī Latvijas mākslā vērojami vēsturiskā žanra mākslas darbi. Kā šī žanra pārstāvjus var minēt Kārli Hūnu (1831-1877), vienu no vēsturiskā žanra aizsācējiem latviešu glezniecībā, Artūru Baumani (1867-1904).
Attēlā – "Bērtuļa nakts aina" (Kārlis Hūns, 1870)
Attēlā – "Likteņa zirgs" (Artūrs Baumanis, 1887)
Papildinformācija